Kopējais piedāvājums ir visu tirgū piedāvāto materiālo labumu un pakalpojumu summa. Šos labumus ražotāji piedāvā cits citam, iedzīvotājiem un valstij. Kopējais piedāvājums atspoguļo cenu līmenim atbilstošo reālo ražošanas apjomu.
Būtiski faktori, kuri ietekmē kopējo piedāvājumu, ir šādi:
• resursu cenu izmaiņas. Tās ir atkarīgas no:
a) iekšējo resursu daudzuma,
b) importa resursu cenām,
c) resursu piegādātāju monopolstāvokļa tirgu;
• darba ražīguma izmaiņas. Ar augstāku darba ražīgumu no noteikta resursu daudzuma var iegūt lielāku nacionālas ražošanas reālo apjomu;
• tiesisko normu izmaiņas. Ar tām saprot:
a) nodokļu un subsīdiju izmaiņas, kā arī
b) valsts regulēšanu.
Nodokļu līmeņa paaugstināšana kopumā samazina kopējo piedāvājumu. Arī pastiprināta kontrole no valsts puses sadārdzina produkciju un pazemina tās piedāvājumu.
Kopējā piedāvājuma palielināšanās regulāri saskaras ar dažiem ierobežojumiem:
• monopolu eksistence sarežģī jaunu ražotāju iekļūšanu tirgū;
• tirgus mehānisms vien nevar realizēt papildu investīciju politiku sabiedrības mērogā, sevišķi bāzes nozarēs, kur nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, bet peļņa tik drīz nenāks;
• ražošanā izmantojamie resursi ir ierobežoti, bet to pārvietošana no vienas nozares uz citu (struktūrpolitikas īstenošana) ar tirgus palīdzību vien ir maz iespējama.