Kopējā ārējā un drošības politika, sadarbība tieslietās un iekšlietās

. Dalība Eiropas Savienībā - kā tā ietekmēs Latvijas drošību?
Svarīgs faktors, kas nosaka Latvijas (un arī citu postsociālisma valstu) centienus iestāties Eiropas Savienībā, ir drošības apsvērumi. ES nav militāra savienība, tādēļ drošības garantijas, kuras Latvija var sagaidīt, ir netiešas, nemilitāras. Drošība, ko dod dalība Eiropas Savienībā, šobrīd izriet galvenokārt no paša Savienības pastāvēšanas fakta. ES ir Eiropas bagātāko un līdz ar to arī ietekmīgāko valstu savienība. Tā ir izturējusi laika pārbaudi un ieguvusi reputāciju un ietekmi, kas to padara par vienu no galvenajiem pasaules politikas "aktieriem". Vienlaikus kā ES iekšienē, tā arī ārpus tās arvien vairāk tiek uzsvērts, ka ES ir nepieciešama skaidra kopīgās politiskās gribas izpausme ārpolitiskajos un drošības jautājumos, kas būtu atbilstoša Savienības ekonomiskajai ietekmei. Šāds instruments ir ES Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) - viens no trim "pīlāriem", kas veido Eiropas Savienību.
2. Kas ir ES Kopējā ārējā un drošības politika?
Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības politika šo nosaukumu ieguva, 1992. gadā Māstrihtā (Nīderlandē) parakstot Līgumu par Eiropas Savienību. Eiropas Savienību veido trīs sastāvdaļas, jeb t.s. pīlāri - pirmais ir pārnacionālā Eiropas Kopiena, divi pārējie - vienošanās par Kopējo ārējo un drošības politiku un vienošanās par Sadarbību tieslietās un iekšlietās - ir starpvaldību sadarbības formas. KĀDP būtiski atšķiras no tādām tradicionālām Eiropas Savienības darbības jomām kā kopējais tirgus un tirdzniecības politika. …