Kooperatīvajai kustībai pasaulē ir vairāk nekā divus gadsimtus gara vēsture un tās
pirmsākumi meklējami Lielbritānijā, kuras sastāvā tolaik bija arī Īrija (pirmās ziņas –1769.g.). 1895.g. nodibinājās Starptautiskā kooperatīvā alianse.
Latvijā laikā no 1865. līdz 1905.gadam bija nodibinātas 65 kooperatīvās biedrības. Savukārt jau 1913. gada beigās Latvijā bija 236 krājaizdevu sabiedrības, kuras apvienoja 112 000 biedru, tomēr vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā - 632 ar 209 tūkstošiem biedru.
Pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas pārejas laikos apmēram pirms piecpadsmit gadiem komercbankas uzradās un tikpat ātri nozuda ar cilvēku sūri nopelnīto naudu (1990.g. bija reģistrētas 6 bankas, bet 1993.g. – jau 61 bankas), piedevām ārkārtīgi augstie aizdevu procenti ierindas cilvēkam nebija paceļami. Bija ļoti grūti saņemt kredītu. Skarbie pārejas laika notikumi lika domāt par jaunām sociālās aizsardzības formām.
Izmantojot gan vēsturisko pieredzi Latvijā, gan redzēto citās valstīs, tika veidota likumiskā bāze šādu kooperatīvu pastāvēšanas iespējai, jo tolaik nebija nekādu normatīvo dokumentu, kas reglamentētu šādas finanšu iestādes darbību. Latvijā krājaizdevu sabiedrības regulē Krājaizdevu sabiedrību likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, Noguldījumu garantiju likums, kā arī MK normatīvie akti un FKTK izdotie noteikumi.
Uz doto brīdi Latvijā ir 35 krājaizdevu sabiedrības. Krājaizdevu sabiedrību ģeogrāfiskais izvietojums ir sekojošs: 22 KKS atrodas Vidzemē, no kurām 7 sabiedrības ir reģistrētas Rīgā un 8 – Cēsu rajonā. Latgales rajonā nav nevienas krājaizdevu sabiedrības.
Tikai dažām no 35 KKS ir savas mājas lapas. Par krājaizdevu sabiedrībām, kuras ir organizētās pēc teritoriālā principa, informācija ir pieejama pagasta pašvaldības mājas lapā, piemēram, http://www.allazi.lv/public/lat/kks_allazu_saime/ - par KKS "Allažu saime", http://www.veselava.lv/i.php?id=36 - Veselavas KKS utt. Visvairāk KKS ir organizētas tieši pēc teritoriālās pazīmes – 22 no 35 (62,86%).
…
