Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
7,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:645075
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

9. Interešu un vērtību teorijas ietekme uz juridisko domāšanu. Cīņa par tiesībām. Mērķis tiesībās. Likuma ievērošana rada brīvību. Augstākās un zemākās vērtības. Ļaunums.

No klades: Jērings- intereses ir tiesību mērķis, valsts ir vienīgais tiesību avots, vēsturiskā tiesību skola neko jaunu nerada, tikai konstatē jau notikušo; dzīve ir cīņa par tiesībām; Bismarks- intereses ir tās, kas rada tiesības, gribavs intereses, cilvēks apmierinot savas egoistiskās intereses, apmierina arī cita intereses (uzņēmējs- darbinieks); Jēringam īpašums ir dzinējspēks, bet Marksam nevienlīdzības pamatā; Likums un tiesības Jēringam ir viens un tas pats, tās ir ar piespiedu raksturu; ja tiesības netiek ievērotas, tās nemaz nav tiesības (tiesības bez piespiešanas ir tukša skaņa), cīņā par tiesībām vājākie zaudē, tiesībām tikai sākotnēji ir piespiedu raksturs; likumus nedrīkst bieži grozīt, jo tas cilvēkos rada spaidu sajūtu; ar likumiem var radīt brīvības sajūtu; ja sadurās laime un tiesības, tad jāupurē tomēr tiesības; tiesībās nav loģikas, tpc laimes vārdā tās ir upurējamas; intereses, kas ir vērtības, ir saglabājamas; Heks- likums satur pavēles, tiesnesim vispirms jāvērtē- ir/nav likums, ja ir- jāpiemēro, ja nav- jāaizpilda, interešu kolīzija ir tiesību radītāja; tiesnesim ir tiesības radīt tiesības; tiesnesis ir domājošs likuma kalps; Jelineks- faktam ir jābūt dzīvotspējīgam, 2 lpp teorija- valsts kā sociāls un tiesisks veidojums; valsts psiholoģiski saliedē cilvekus, tie, kas ir apmetušies vienuviet, ir ar kopējām interesēm, valsts dbināšanu var izvērtēt tikai pēc tam, kad ir valsts tiesības; indivīdu no valsts patvaļas var pasargāt tikai tad, ja valsts likumi ir saistoši arī pašai valstij; 4 pavalstnieku statusi- pasīvais, negatīvais, pzoitīvais un aktīvais; brīvība ir tiesība tikt pasargātam no prettiesiska spiediena; valsts pazīmes- teritorija, iedz, vara. Tiesības ir ētikas minimums- saglabāt noteikta veida attiecības, sodam ir represīva un preventīva nozīme, bet ne kā vainīgajai personai, bet gan slimajai sabiedribai. Soda mērķis ir atjaunot iepriekšējo situāciju.
No klades par vērtību- Larencs- jebkurš likums ir vērtība, Hartmans par augstākām un zemākām vērtībām (vieno un šķeļ). Vieno- mīlestība un laime, šķeļ; īpašums, t.sk. nauda.
Interešu jurisprudence:
Solons (638.-559.g.p.m.ē.) - Atēnu reformators, valstsvīrs un likumdevējs.
Solonu nosacīti var saistīt ar interešu teoriju. Polisā pilsoņu attiecības, valsts iekārta, tiesības balstījās uz likumiem. Likumi kļuva par autoritāti, kas stāvēja pāri visiem sociālajiem slāņiem un strīdīgām partijām. Likumu priekšā visi pilsoņi bija vienlīdzīgi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1335115
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties