Kontroldarbs filosofijā: 17.-20.gadsimts

Džona Stjuarta Milla idejas par to, cik lielai vajadzētu būt individuālajai brīvībai un cik lielā mērā sabiedrība ir tiesīga tajā iejaukties, apkopotas un izvērstas viņa pazīstamākajā esejā “Par brīvību”. Milla idejas ir fundamentālas liberālisma attīstībā; simt piecdesmit gadu laikā, kas pagājuši kopš esejas publicēšanas, pasaule piedzīvojusi vērā ņemamas izmaiņas, un lielākā daļa viņa aizstāvēto principu (vislielākajā mērā -- dzimumu līdztiesība, vārda un biedrošanās brīvība) ir atrunāti demokrātisko valstu likumdošanās.
Manuprāt, vispiemērotākā Milla liberālisma pamatprincipu klasifikācija pausta Ivara Ījaba pēcvārdā “Par brīvību” izdevumam latviešu valodā. Tajā viņš nodala trīs svarīgākos pamatprincipus: kaitējuma principu, vārda un diskusijas brīvību un individualitātes nozīmi.1
Kaitējuma princips. Esejā “Par brīvību” Mills stingri nošķir divas cilvēka darbības sfēras: viena no tām skar tikai uz viņu pašu, taču otra ir tās viņa darbības, kas kādā veidā ietekmē citus (sabiedrību).…