Ikvienas valsts nacionālo tiesību sistēmas lielākā vai mazāka mērā ir atšķirīgas. To nosaka vēsturiskie, sociālekonomiskie un politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīvesveids, valsts iekārta un pārvaldes režīms. Iekarojumu, revolūciju, apvērsumu vai radikālu konstitucionālo reformu rezultātā būtiski var pārgrozīties arī valstu nacionālās tiesību sistēmas.
Pasaules tiesību loki:1.kontinentālās Eiropas (romāņu-ģermāņu);2.anglo-amerikāņu (anglosakšu);3.islama tiesību;4.Austrumāzijas 5.hinduistisko tiesību;5.āfrikas tradicionālo tiesību loks. Daudzos gadījumos vienā nacionālā sistēmā var būt dažādu tiesību loku
elementi. Tas pieņemts saukt par jauktām sistēmām.
Kontinentālās Eiropas tiesību loka izveide. Kont.Eiropas tiesību lokam ir pati senākā un teorētiskā ziņā piesātinātākā vēsture.Tas tiesību filozofijas sākotne ar tai raksturīgo ētisko taisnīguma izpratni saskaitāma Senajā Grieķijā. Augsto juridisko tehniku un civiltiesības kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas aizguva no Senās Romas. Boloņas universitātē 1088.gadā tika izveidota pirmā romiešu skola. Sākotnēji glosatori (no lat. glosos — skaidrojumi) centās noskaidrot
Normas pirmātnējo tekstu.Vēlāk pusglosatori attīrīja un pārstrādāja romiešu tiesības tādējādi sagatavodami tas attīstībai-tirzniecības tiesībām, starprautsikajā privāttiesībām un tiesību sistematizācijai. Būtiskas izmaiņas tiesību saturā 18 gs. ienesa varas dalīšanas teorija. Romiešu-ģermāņu tiesības mūsdienās ir tālu pāraugušas Eiropas robežas. Tās izplatījušās visā Latiņamerikā, ievērojamā Āfrikas daļā, Tuvo Austrumu valstīs, Āzijas kontinentā — Japānā, Dienvidkorejā, Taivānā, Taizemē, Indonēzijā. Romāņu-ģermāņu tiesību izplatība visā pasaulē dod pamatojumu, ka kopums tiek apzīmēts ne par tiesību dzimti, bet loku.
…
