Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Valsts teritoriālā iekārta, forma, īpatnības | 4 |
2. | Saeima-likumdevējvaras institūcija | 8 |
3. | Kādos gadījumos Latvijas Republikas Satversme paredz Latvijas Republikas Prezidenta pirmstermiņa pienākumu izbeigšana, neskatoties uz viņa vēlēšanām? | 12 |
Nobeigums | 14 | |
Literatūras un elektronisko avotu saraksts | 15 |
Protams, tas nenozīmē, ka Valsts prezidentu var atlaist bez jelkāda pamata, nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka parlaments savtīgu iemeslu dēļ vai citu motīvu vadīts, vienkārši nolemtu atlaist prezidentu. Tātad var atlaist, tikai uz juridisko motīvu pamata, vai uz ētisku normu pārkāpumu pamata. Kaut šīs tiesības ir, tomēr, kā liecina vēsture pielietojas izņēmuma gadījumos.
No iepriekš minētā var secināt, ka Latvijas Republikas Satversme paredz tikai divus gadījumus kad Valsts prezidents zaudē savu ieņemamo amatu tieši atlaišanas kārtībā, neatkarībā no viņa subjektīvās gribas.
Apkopojot iepriekš analizēto, var secināt, ka Valsts prezidents ir atbildīgs par savas darbības vai otrādi bezdarbības sekām un pašas tautas nostājai ir viennozīmīgi liela nozīme.
Nobeigums
Apkopojot visu iepriekš teikto, var apgalvot, ka Latvijas Satversme ir neatņemama un nozīmīga mūsu tautas politiska un kultūras vērtība, kas spējusi nodrošināt demokrātisku, tiesisku valsts pastāvēšanas iekārtu. Protams, mums pašiem bieži vien trūkst nepieciešamās pieredzes dažādās valsts attīstības jomās, taču domu un uzskatu dažādība nav trūkums, bet gan, kā pierādījums, ka valstī pastāv demokrātija, būtu skumjāk, ja dažādības uzskatos vispār nepastāvētu. Ir jāatzīmē, ka Satversmes prezidenta Jāņa Čakstes vārdi: “Mēs visi cerēsim un būsim pārliecībā, ka šī Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību, un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī Satversme padara Latviju laimīgu un stipru. ” ir joprojām aktuāli, šie vārdi nes mūsu apvienoto gribu, mūsu pārliecību un cerības, tie, laikam ejot, nav zaudējuši savu nozīmīgumu līdz pat mūsu dienām.
Var apgalvot, ka valstī pastāvošās iekārtas garantētājs ir ne tikai pati valsts kā tāda, bet pirmkārt jau mēs paši. Mūsu domas, darbi un protams, rīcība.
…
Jebkurai valstij piemīt trīs pamatelementi: noteikta teritorija, tās iedzīvotāji un vara, kas pastāv valstī. Katra valsts atšķiras pēc teritorijas, konstitucionālām tiesībām ar valdīšanas formu, kultūru un. tml., katra ar savām īpatnībām un aspektiem, jo katrai valstij ir sava vēsture, kas arī ietekmē šo valsts tālāko attīstību. Liela nozīme valsts turpmākā attīstībā nosaka pašas sabiedrības un valsts varas savstarpējās attiecības, vai sabiedrība spēj uzticēties valdošai varai, vai pieņem šīs varas diktētos nosacījumus. Jo laba sabiedrības un valsts varas attiecības ir labs demokrātijas pamats, radot šādai valstij daudz lielākas izaugsmes un attīstības iespējas. Katras valsts pamatā ir konstitūcija, ar ko apzīmē valsts pamatlikumu Konstitūcija (latīņu: constituere — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus. Ar konstitūcijas palīdzību tiek regulētas pastāvošās normas valstī, reglamentētas valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības, valsts institūciju izveidošana. Var apgalvot, ka par konstitūciju sāka rakstīt ar tās pieņemšanu, tātad 18. gs., kaut arī ir dokumenti, kuros izskan šis nosaukums daudz agrāk. Pasaules valstīs ir publicēti neskaitāmi izteikumi un raksti par konstitūciju, tās darbību un lomu sabiedrībā. Konstitūcija ir humāna, kas vērsts uz taisnīguma un ētikas principiem. Vēstures dati liecina, ka ir bijuši periodi, kad konstitūcijai bija svarīga loma politiskajā attīstībā (18. gs., 20.gs. sākums), gan arī klusie brīži (20. gs. 30.-40. gadi).
- Konstitucionālo tiesību teorija
- Tiesību teorija
- Tiesību teorija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesību teorija
Konspekts augstskolai36
-
Tiesību teorija
Konspekts augstskolai52
Novērtēts! -
Tiesību teorija
Konspekts augstskolai72
-
Valsts un tiesību teorija
Konspekts augstskolai23
-
Valsts un tiesību teorija
Konspekts augstskolai30