1.Konstitucionālo tiesību jēdziens un konstitucionālo tiesību priekšmets.
”Constituere” – iedibināt ,nostiprināt,pamatot.
Konstitucionālais tiesību jēdziens- 1.apzīmē noteiktu tiesību nozari ,tiesību normu grupu.
2.tā ir konstitucionālo tiesību zinātne-atziņas,
secinājumi, analīze.
3.studiju kursa nosaukums.
1. Valsts tiesības un konstitucionālās tiesības ir sinonīmi ( KT=VT).
Valstīs ,kurās samērā agri parādījās konstitūcija, tur nostiprinājās konstitucionālās tiesības (ASV, Francija) ,bet tās zemes ,kurās konstitūciju ”bremzēja” ,vai radīja ar novēlošanos ,tajās zemēs bija valsts tiesības.
2.Konstitucionālās tiesības ir šaurākas, bet valsts tiesības plašākas( KT
Var apzīmēt visas publiskās tiesības. Publiskās tiesību nozares: krimināltiesības, darba tiesības, administratīvās tiesības( viena puse ir valsts). Neietilpst CIVILTIESĪBAS!!
3.Konstitucionālās tiesības ir plašākas ,bet valsts tiesības šaurākas (KT>VT).
Skar 3 galvenos objektus: cilvēks –pamattiesības ; sabiedrība- īpašuma forma, partijas; valsts- valsts forma ,varas institūcijas, to attiecības. Ar konstitucionālajām tiesībām reglamentē cilvēka, sabiedrības ,valsts pamatnostādnes, principus.
2.Konstitucionālo tiesību normas un institūti.
Konstitucionālo tiesību nozares sistēma- principi ( vispārīgie- konstitūcijā ;juridiski precīzi formulētie –arī citos avotos) ; institūti, apakšinstitūti; normas.
Tiesību institūts- radniecīgu normu grupa ( kopums).
Konstitucionālo tiesību normas īpatnības var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem:
1.Normu struktūra
2.Normu pieņemšanas, grozīšanas un atcelšanas kārtība.
3.Normu darbības apjoms : universālas ,absolūtas (pamattiesības ,principi) ; vispārregulējošas; konkrēti regulējošās.
4.Pēc funkcionālās ievirzes- regulējošās un aizsargājošās.
Norma sastāv no hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas.…