1.Kas ir Konstitūcija, kāda ir konstitūciju loma konfliktu risināšanā? Latvijas piemērs.
Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kas nosaka valsts varas formas, varas dalīšanas principus, kā arī valsts un sabiedrības indivīdu savstarpējās attiecības.
Nonākot līdz iespējamajam konfliktu risinājumam, pirmais, kam gribas pieskarties ir fakts, ka reāli viena pati konstitūcija nespēj risināt konfliktsituācijas, šeit ir jābūt daudz dažādiem komponentiem, kas kopumā var palīdzēt risināt problēmas. Nenoliedzami, ka liela loma šeit ir konstitucionālajai sistēmai, kas lielākā vai mazākā mērā sekmē konkrētu sabiedrības uzskatu sistēmu, kas bieži vien ir par pamatu ne vien paša konflikta radīšanā, bet arī tā risināšanā. Sekojošajā rindkopā uzskaitīti iespējamie faktori, kas var izraisīt konfliktsituācijas un konstitucionālās sistēmas loma tajā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas sekmē konfliktu izcelšanos un nostāda konstitucionālo sistēmu nespēcīga orgāna situācijā ir fasādes konstitūcija, ko īsti neatbalsta ne valdība, ne sabiedrība. Šādā situācijā ir bezjēdzīgi runāt par konfliktu risināšanu, ņemot vērā ne vien konstitūcijas nespēcību, bet arī sabiedrības “dzīvi pēc saviem uzskatu kopumiem- savas konstitūcijas”. Jau minēju, ka ļoti būtisks factors ir homogēna vai heterogēna sabiedrība. Parasti tiek uzskatīts, ka Vestminsteras modelis parasti atbilst homogēnai sabiedrībai, konsensuālais- heterogēnām sabiedrībām. Parasti veidojot konstitūcijas ir svarīgi noteikt atbilstošāko tipu, citādi saasinās konflikta iespējamība un zūd reāla iespēja risināt šo konfliktu. Nākamais jautājums kā tad iespējams risināt šādus konfliktus? Piemēram var etnisko konfliktu risināt uz papīra sniedzot daudz tiesību. Diemžēl parasti šāda tiesību piešķiršana negarantē reālas to pielietošanas iespējas, līdz ar to zūd jēga. Zināmā mērā arī Latvijas jaunajā konstitūcijā redzama šāda “tiesību piešķiršana”. Ja Pirmās Republikas laikā Satversmē nebija sadaļas par cilvēktiesībām, tad atjaunotā Latvija bez tā vienkārši nevarēja iztikt. Un tomēr, arī tiesību piešķiršana un minoritāšu “laba dzīve” ne vienmēr rada vajadzīgo gaisotni. Lai arī var būt minoritāšu tiesības, tomēr jābūt kompromisam, ko nevar uzlikt uz papīra. …
