1.Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare
KT pēc būtības pieder noteicošā loma, taču praktiski nedarbojas. Tiek uztvertas kā formālas dabas, nereālas. Pēc inerces rīkojas kā sociālisma laikā.
KT pamatojums starpnacionālā tiesību sistēmā, pie kuras pieder Latvijas ties.sist.(romāņu-ģermāņu ties.sist. jeb kontinentālā) Kopumā tiesības tiek iedalītas 2 pamatveidos: publiskās tiesības- noregulē attiecības starp cilvēku- pilsoni un valsti. Noteicošā griba- valsts griba; privātās teisības- noregulē personu (fiz.jeb juridisko) savstarpējās attiecības.Attiecību pamatā- personu brīvas izvēles sfēra Publiskajām tiesībām attiecībā pret cilvēku- pilsoni pieder lielāks tiesību apjoms un valstij ir tiesības noteikt pienākumus pilsonim. Publiskās tiesības izdala atsevišķas tiesību apakšnozares: konstitucionālās; admin.; finansu un nodokļu; baznīcas; krimināl-; visas procesuālās. Minētajā uzskaitījumā apakšnozaru saturu ietekmē konstitucionālo tiesību saturs. KT noteicošā loma ties.sist. saistās ar to, ka visas nacionālās ties.sistēmas normas nevar būt pretrunā ar KT pamatavotu valsts konstitūcijā. Jēdzienu KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS lieto 3 nozīmēs: KT ir konkrētās valsts atsevišķa tiesību nozare; Jēdzienu KT lieto attiecībā pret atsevišķu juridisko zinātni. Pētīšanas objekts ir KONSTITŪCIJA kā valsts pamatlikums un KONSTITUCIONĀLISMS- konstitūcijas realizācijas prakse. Zinātnes priekšmetu veido konstitūciju un konstitucionālisma veidošanās, funkcionēšanas un attīstības principi un likumsakarības.
“KT ir konkrētās valsts tiesību normu sistēma, kas noregulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, noregulē sabiedrības un valsts iekārtas pamatus, noregulē valsts varas pārvaldes un pašvaldību darbības pamatus” (DEFINĪCIJA).
KT kā ikviena tiesību nozare , ietver 3 elementus: KT principi; KT institūti; KT normas. KT PRINCIPI ir šīs nozares pamatnostādnes, atbilstoši kurām KT veidojās, pastāv kā noteikta tiesību normu sistēma.…