1.Konstitucionālo tiesību loma publisko tiesību sistēmā.
Cunstituere- izbūvēt, iekārtot, nostiprināt. Kopš 1992.gada LU kā mācību priekšmets.
Konstitucionālās tiesības. Ir viena no publisko tiesību daļām. Atklāj valsts izveidošanās, attīstības un valsts institūciju veidošanos un darbību, valsts varas uzbūvi un realizēšanu. Nosaka attiecības ar pilsoņiem un pilsoņu tiesības. KT ir sava veida koordinators, stabilizators, regulators.
KT sistēma – sastāvdaļas un pamatelementi:
1)Vispārējie principi. (tautas suverenitāte; tautas pārstāvība; varas dalīšana; neatņemamās tiesības; deputātu neatkarība no vēlētājiem; konstitucionālo tiesību aizsardzība tiesā; valsts galvas par savu darbību atbildību nenes; u.c.);
2)Konstitucionālie tiesību institūti (cilvēka un pilsoņa tiesiskais statuss, sabiedriskās iekārtas pamati; valsts pārvaldes forma; vēlēšanu tiesības; tautas pārstāvība; konstitucionālā kontrole);
3)Konstitucionāli tiesiskās normas (Vispārobligātie uzvedības noteikumi, kurus noteikusi vai sankcionējusi valsts un kuru izpildi nodrošina valsts, lai aizsargātu un regulētu būtiskākās sabiedriskākās attiecības).
Konstitucionālo tiesību normas regulē:
1)konstitucionālās iekārtas pamatus;
2)cilvēka un pilsoņa pamattiesības, brīvības un pienākumus;
3)pilsonību;
4)valsts iekārtu;
5)vēlēšanu sistēmu;
6)likumdošanas institūciju sistēmu;
7)izpildvaras sistēmu;
8)tieslietu varas sistēmu;
9)vietējās pārvaldes sistēmu.
Arvien vairāk dažādus dzīves aspektus cenšas juridiski reglamentēt.
Ko KT var dot dažādu nozaru juridizācijā?
Publisko tiesību nozares attīstība.
KT loma.
Konstitūcija ar savu augstāko juridisko spēku novilka robežu starp valsti un indivīdu. Valstij tika atņemta absolūtā vara, neierobežotā kundzība pār personu. Konstitūcija dibina valsti ne vien valsti materiālā nozīmē, tā lielā mērā stabilizē un racionalizē politisko dzīvi.
Kādas nozares ietilpst PT?
Pēc kādiem kritērijiem var noteikt. Nav viena kritērija, 1 paragrāfa. Mana pieeja.
Pastāv vairākas koncepcijas vai Konstitucionālās tiesības būtu pielīdzināmas Valsts tiesībām.
1.*šie jēdzieni ir sinonīmi,
*ņemot vērā izcelšanās vēsturiskos aspektus - valstīs, kurās ir agrās konstitūcijas ir konstitucionālās tiesības, savukārt valstīs, kurās pastāv monarhija ir valsts tiesības.
2.VT ir plašākas nekā KT
*VT tiek izmantoti dažādi avoti, savukārt KT tikai konstitūcija. Šāds dalījums bija izdevīgs totalitāra režīma valstīs - konstitūcija un valsts dzīve atsevišķi.
3.KT ir plašāks jēdziens nekā VT (dominējošā koncepcija)
*KT aicinātas regulēt ne tikai valsts, bet arī sabiedrības un indivīda dzīvi (kā arī sabiedrības procesus).…
