1.Konstitucionālo tiesību jēdziens
Ir vairāki faktori, kas nosaka šī termina lietojumu konkrētā valstī – 1.vēsturiskie (ja cariskajā Krievijā nebija konstitūcija, nevarēja runāt par konstitucionālām tiesībām) 2. attiecības starp valsti un personu. Ja visu noska valsts, tad nav KT, bet ir valsts t-bas. PSRS – konst.bija, bet KT nav. 3. valodas attīstības īpatnības.
Jēdziens “konstitucionālās tiesības” (KT) tiek izprasts 3 nozīmēs: a)noteikta tiesību nozare – juridisko normu kopums; b) KT kā zinātne – izmantojot dažādas metodes kā rezultātā rodas jaunas kategorijas, jēdzieni, secinājumi; c) KT kā noteikts mācību kurss, disciplīna
1. KT kā tiesību nozare. KT regulē indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. KT ir publisko tiesību pamatnozare, un tās metodi raksturo uz varas imperatīvā pamata dibinātas principiālās nostādnes: obligāti saistošu pienākumu normas, atļaujošās un aizliedzošās normas, kas regulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedriskās iekārtas pamatus, valsts un pašvaldības institūciju sistēmas organizācijas un darbības pamatus. KT nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības, brīvības, pilnvaras, uzdevumus, pienākumus, funkcijas. Galvenā KT nodrošinātāja ir demokrātiska, likumu pārvaldīta valsts.
KT ikvienā valstī ir vadošā t-bu nozare, kas nosaka pārējo t-bu nozaru (adm, krim, civil, finanšu u.c.) pamatu. KT pieder pie publ.t-bām, tās iemieso valsts funkcionēšanas pamatprincipus, sniedz izpratni par valsts juridisko modeli. Kā t-bu nozare tā ir normu kopums, kas noska personas tiesiskā stāvokļa pamatus, pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu visās valsts saimn. Kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sitēmu, kompetenci un darbības pamatus. Visās attīstītajās valstīs tā ir elitāra tiesību nozare. Salīdzinot ar ASV, F-jas, V-jas, LB KT, Latvijas KT ir tikai sava ceļa saķumā. Par daļu L-jas KT ir kļuvis Rierumu, īpaši kont.Eiropas tiesību loka tiesiskais mantojums, kas nopietni pretendē aizpildīt ilgo okupācijas gadu atstāto robu.
Šīs nozares patstāvību un statusu nosaka tās īpašais regulēšanas priekšmets. KT principi un normas tādējādi nosaka gan indivīdu, pilsoņu, daudzu sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu dažādās valsts, saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts institūciju tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus. Tā kā KT galvenais tiesību avots ir juridiskā konstitūcija, tad šīs ar augstāko juridisko spēku apveltītā normas un principi reglamentē galvenokārt “konstituēšanas”, “iekārtošanas”, “uzbūves” aspektus, kuriem ir īpaša integrējoši funkcionāla loma cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē. Pirmām kārtām tas notiek ar vispārēja, absolūta rakstura principu un institūtu palīdzību.KT priekšmet arvien paplašinās – politiskas partijas, valoda. KT bloki - 1. pilsoņu tiesības un pienākumi – cilvēktiesības un pienākumi, valsts un pilsoņu attiecības; 2. konstitucionālais attiecību regulējums, kas izriet no fakta, ka valsts vara pieder tautai. 3. valsts o-jas pamtu regulējums 4. visu 3 varu konst.regulējums 5. pašvaldības un vietējās kopienas. 6? Politisko partiju reglamentācija. 7.valsts teritorija, simboli.
Konstitucionālo tiesību priekšmets ir tiesību normas, kas regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. Svarīgi ir sabalansēt cilvēka un publiskās varas intereses un novērst pretrunas.
Pastāv 3 KT attīstības pakāpes:
1)klasiskā jeb pozitīvā tiesību zinātne (līdz I Pasaules karam, pārstāv K. Dišlers);
2)socioloģiskā – analizē arī normu sekas, akceptē politoloģiskos aspektus;
3) klasiskā – atkal atdzimst pēc II Pasaules kara.
Dišlers – Latvijas valstst-bas – tas tiesisko normu kopums, kas noska L-jas valsts iekārtu, tās institūciju uzbūvi, f-jas, sastāvu, savstarpējās tiesiskās attiecības, un L-jas pilsoņu t-bas un pienākumus.
2. KT kā zinātne, kas veic konstitucionālo normu, principu, institūtu un konstitucionāli tiesisko un politisko attiecību izpēti, arī atbilstošo teoriju un uzskatu izpēti.
3. KT kā institūtu sistēma, kā mācību disciplīna, ko pasniedz dažādu valstu augstskolās.
Konstitucionālo tiesību galvenie objekti ir cilvēks, sabiedrība, valsts. Agrākās konstitūcijas iekļāva tikai cilvēku un valsts tiesību reglamentāciju. Jaunākās pievērš uzmanību arī sociāli ekonomiskiem jautājumiem.
4.kā subj.t-bas Tiesiskā valstī KT ir divējāds raksturs. Pirmkārt, tās ir subjektīvās publiskās tiesības, otrkārt, tās ir nacionālo tiesību sistēmas objektīvs elements. Kā subjektīvās tiesības KT ir saistošas valsts iestādēm. KT īsteno caur tiesu sistēmu un tās stājas spēkā nekavējoties, neprasot iepriekšēju ieviešanu ar likumu starpniecību.
Tiek atzīmēts, ka KT duālais raksturs izpaužas arī tādējādi, ka tās no vienas puses ir tiesību normu kopums, kas nosaka valsts iekārtu, no otras puses tās ir pilsoņu tiesību un pienākumu kopums pret valsti.…
