Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | KT jēdziens un reglamentācijas priekšmets | |
2. | KT normas, to veidi un īpatnības | |
3. | KT institūta jēdziens, tā veidi | |
4. | KT zinātne | |
5. | KT attiecības, to galvenie subjekti | |
6. | KT avoti | |
7. | KT vieta un loma citu tiesību nozaru sistēmā | |
8. | Konstitūcijas jēdziens un tā galvenais saturs | |
9. | Terminu „KT un valsts tiesības” interpretācija | |
10. | Konstitūciju rašanās veidi | |
11. | K-iju vēsturiskās attīstības gaitas galvenie posmi | |
12. | K-iju funkcijas | |
13. | K-iju pieņemšanas un izmaiņas kārtība | |
14. | K-iju klasifikācija un to tipi (saimes) | |
15. | K-cionālisma jēdziens, tā galvenais saturs | |
16. | Suverinitātes jēdziens, tā galvenais saturs | |
17. | Tautvaldība un tās izpausmes formas KT-ās | |
19. | Tiesiskas valsts galvenās pazīmes | |
20. | Varas dalīšanas princips LR Satversmē | |
21. | Latvijas valstiskuma un K-lisma veidošanas vēsturiskie priekšnoteikumi | |
22. | Latvijas Tautas Padome un tās pieņemtie akti | |
23. | Nozīmīgākie K-nālās nozīmes akti Latvijā (1920-1922.) | |
24. | Latvijas Satversmes Sapulce un tās darbība | |
25. | Latvijas Satversme, tās izstrādāšana un pieņemšana | |
26. | LR Satversmes struktūra un galvenie principi | |
27. | LR valstiskā uzbūve pēc 15.05.1934. līdz 17.06.1940. | |
28. | Latvijas valstiskuma demontāža 1940. | |
29. | Deklarācija par LR neatkarības atjaunošanu un tās K-nālie principi | |
30. | LR Satversmes darbības atjaunošanas gaita un tās galvenie posmi | |
31. | Pilsonības institūta būtība un tā tiesiskie regulējumi LR | |
32. | Pilsonības iegūšanas veidi LR | |
33. | Piederība pie Latvijas pilsonības (tiesiskais regulējums) | |
34. | Pilsonības zaudēšanas veidi LR | |
35. | Pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā LR (vispārīgie noteikumi un kārtība) | |
36. | Naturalizācijas ierobežojumi LR | |
37. | Naturalizācija ārpus kārtas LR | |
38. | Ārvalstnieku, bezvalstnieku un nepilsoņu tiesiskā statusa reglamentācija LR | |
39. | Pilsonības likums, tā struktūra un nozīme | |
40. | Vēlēšanu būtība un vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi | |
41. | Tiešās un aizklātās vēlēšanas, brīva vēlēšanu norise | |
42. | Vispārējās vēlēšanu tiesības | |
43. | Vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības | |
44. | Saeimas vēlēšanu apgabali, to nozīme | |
45. | Saeimas vēlēšanu komisijas, to veidi un kompetence, vēlēšanu iecirkņi, to loma | |
46. | Deputātu kand-tu reģistrāc. Saeimas vēlēšanās. Balsoš. kārtība Saeimas vēlēšanās | |
47. | Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākumu aprēķināšana Saeimas vēlēšanās | |
48. | Vēlēšanu sistēmu veidi | |
49. | Tautas nobalsošanas regulējums LR Satversmē | |
50. | Mažoritārā vēlēšanu sistēma un tās galvenās iezīmes | |
51. | Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās galvenās iezīmes | |
52. | LR Saeima, tās sastāvs un kompetence | |
53. | Likumprojektu iesniegšanas kārtība LR Saeimā | |
54. | Likumdošanas process Saeimā, likumu pieņemšanas kārtība | |
55. | Saeimas kārtības rullis un tā galvenais saturs | |
56. | Saeimas amatpersonas, to tiesiskais statuss un kompetence | |
57. | Saeimas frakcijas un politiskie bloki, frakciju padome | |
58. | Lietu izskatīšanas kārtība Saeimā | |
59. | Saemas deputāta tiesiskais statuss. Deputāta neatbildība | |
60. | Deputāta palīga institūts | |
61. | Saeimas komisijas, to kompetence | |
62. | Saeimas funkcijas | |
63. | Valsts prezidenta institūts un tā īpatnības Latvijā | |
64. | Valsts prezidenta loma likumdošanā | |
65. | Valsts prezidenta funkcijas | |
66. | MK, tā izveidošanas kārtība un atbildība | |
67. | MK galvenās funkcijas | |
68. | MK un tā locekļu darbības izbeigšanās | |
69. | MK sastāvs un struktūra | |
70. | Deleģētā likumdošana Latvijā | |
71. | LR administratīvi teritoriālais iedalījums | |
72. | LR apdzīvoto vietu struktūra | |
73. | Vietējo pašvaldību sistēma un statuss LR | |
74. | Valsts kontroles institūts Latvijā |
.Konstitucionālo tiesību normas, to veidi un īpatnības. Tās ir vispārējās uzvedības normas, kuras nosaka vai deklarē valsts ar mērķi aizsargāt un regulēt noteiktas sab. attiecības, kas tiek ieviestas dzīvē caur konkrētām ties. normām un pienākumiem un tiek nodrošinātas ar valsts piespiedu līdzekļiem. Tās iekšējā struktūra sastāv no: hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas (Latvijā neesot).To īpatnības, kas atšķir konstit. ties. normas no citām ties. normām ir: - absolūtās normas, kas regulē visplašākās un būtiskākās sab. attiecības, formulējot valsts ties. Pamatus. Parasti tās ir ļoti vispārīgas, proti tajās nav konkrēti noteikta saistība starp ties.un atbildību. Parasti šajās normās nav sankcijas un dažreiz arī hipot. - vispār regulējošās normas, šaurākas pēc savas nozīmes, taču konkrēti regulē kādu ties. normu; - tiešregul., regulē konkrēti noteiktu tiesību normu. Katras valsts konstitūcija satur vairākas ties. normas, tās var klasificēt sekojoši: - pēc funkcionālās nozīmes - regulējošās un aizsargājošās; - pēc iedarbības uz ties. subjektu - pilnvarojošās, pienākums uzliekošās un aizliedzošās; - pēc sab. attiecību regulācijas nozares - materiālajos un procesuālajās; - pēc darbības laikā - pastāvīgās, īslaicīgās un izņēmuma.
3.Konstitucionālo tiesību institūta jēdziens, tā veidi. Tas apzīmē noteiktu ties. normu kopumu konstituc. ties., kas regulē līdzīgas un radniecīgas sab. attiecības un veido patstāvīgu ties. normu grupu. Pie tiem pieskaitāmi arī cilvēka un pils. ties. statuss, sab. uzbūbes vispārējie principi, valsts pārvaldes forma, vēlēšanu lik., tautas pārstāvniec. Princips, konstitucionālā uzraudzība u.c.Šie apjomīgie ties. institūti ietver sevī vairākas citas ties. normas (piem. vēlēšanu ties. institūts sastāv no vēlēšanu likuma, tā kārtības, kas savukārt iedalās vēl sīkāk ).
4.Konstitucionālo tiesību zinātne. Kā patstāvīga ties. nozare, tā ir jauna, jo radusies 19.gs.beigās.Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B.Spinozu, Ž.Ž.Ruso, Dž.Loku u.c.. Tā pēta un māca konstitucionāli ties. normas un institūtus, kā arī sab. attiecības, kuras tā regulē, varētu regulēt, vai tai vajadzētu regulēt. Tā pēta arī praktisko tās realizāciju dzīvē un to institūtu darbību, ar mērķi noskaidrot to tālākās attīstības likumsakarības un dot pamatotas rekomendācijas likumdevējiem un izpildvarai to pilnveidošanas un pielietošanas jomā un atsevišķām pers. - rekomendē to izpildei.Ar šo mērķi tiek pētītas arī teorijas un uzskati, ko izstrādā konstituc. ties. pētnieki, kā arī apstākļus, kas iedarbojušies uz tās attīst. evolūciju, proti zinātne pēta arī pati sevi.Tā pēta arī citu valstu konstituc. ties. attīstības procesus, jaunrades un uzlabojumus, lai neatpaliktu no kop. konstituc. sistēmas, ieviestu tās savās ties. sistēmās un nepieļautu citu veiktās kļūdas šajā ties. nozarē.
…
konstitucionālo tiesību konspekts ar jautājumiem
- Konstitucionālās tiesības
- Konstitucionālās tiesības
- Konstitucionālās tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai41
-
Konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai76
-
Konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai20
-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem - konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai27
-
Konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai63