1.KT jēdziens, objekts un priekšmets.
Jēdz.– tiesību zinātne par noteiktas t.normu grupas, kas atšķiras no citām, skaidrojumiem, pētījumiem.
KT = valsts tiesības. Vācijā – valsts ties., Latvijā līdz 1922.g.arī valsts ties. KT nekā valsts ties. Reglamentē ne tikai valsts dzīves un varas norises, bet arī citas svarīgas norises.
Objekti – cilvēks (cilvēkties.- Satversmes 8.nod.); sabiedrība (laulību, īpašuma formas, reliģijas, partijas u.c.); valsts (valsts forma, valdīšanas forma, valsts varas orgāni, to kompetence u.c.). noteikt visu trīs objektu dzīves tiesiskos pamatprincipus ir KT pamatuzdevums. Vēl tiek regulētas konfliktsituācijas starp cilvēku un sab-u no vienas puses un valsti no otras puses. Constituere – iedibināt, izveidot, pamatot.
Priekšm.– cilvēka, sabiedrības un valsts dzīves attiecību reglamentācija un tiesisko attiecību un pretrunu reglamentācija. Taču KT īpašais, tiešais reglamentācijas priekšm.ir cilvēka un sab-as dzīves tiesiskās pamatnostādnes no vienas puses, un valsts varas, valsts uzbūves un darbības tiesiskās pamatnostādnes no otras puses. Pamatojums – galvenā KT pamatf-ja ir aizsargāt individuālo brīvību sfēru no valsts varas iespiešanās un totalitārās izplatīšanās.
3.KT normas, to veidi un īpatnības.
Struktūra: hipotēze – var būt, var nebūt; dispozīcija – obligāti jābūt; sankcija – jāmeklē citās likumu nozarēs. KT normām ir specifiska pieņemšanas, grozīšanas un atcelšanas kārtība. Parastajām normām Saeimā vajag 26 balsis, KT normām vajag augstāku balsojuma procentu.…
