1.Konstitucionālo tiesību jēdziens Konstitucionālās tiesības ir konkrētas valsts tiesību sistēmu kopums. Tās regulē cilvēka un sabiedriskā dzīves pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses., kā arī šo pušusavstarpējās attiecības.Konstitucionālās tiesības nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības, pilnvaras, uzdevumus, pienākumus, funkcijas, brīvību utt.Konstitucionālo tiesību priekšmets ir tiesību normas, kas regulē cilvēku un sabiedrību no vienas puses un valsts varas mehānismu no otras puses savstarpējās attiecības. Konstitucionālo tiesību normas ir vispārējas uzvedības normas, kuras nosaka valsts ar mērķi aizsargāt un regulēt noteiktas sabiedriskās attiecības, kas tiek ieviestas dzīvē caur konkrētām tiesību normām un pienākumiem un tiek nodrošinātas ar valsts piespiedu līdzekliem. To iekšējā stuktūra sastāv no: hipotēzes, dispozijas un sankcijas (Latvijā nepastāv).Katras valsts konstitūcija satur vairākas tiesību normas, tās var kvalificēt pēc:Funkcionālās nozīmes – regulējošās un aizsagājošās;Iedarbība uz tiesisko subjektu – pilnvarojošās, pienākumus uzliekošās un aizliedzošās;Sabiedrisko attiecību regulācijas nozares – materiālajās un procesuālajās;Darbības laika – pastāvīgās, īslaicīgās un izņēmuma.Īpatnības, kas atšķir KT normas no citām tiesību normām:Absolūtās normas – tās ir ļoti visprīgas – tajās nav konkrēti noteikta saistība starp tiesībām un atbildību;Vispārregulējošās normas – šaurākas pēc savas nozīmes, taču konkrēti regulē kādu tiesību normu;Tiešregulējošās normas – regulē konkrēti noteiktu tiesību normu.Konstitucionālo tiesību institūta jēdziens, to veidiKT institūti – radniecīgi, viendabīgi tiesību normu grupējumi, kas regulē noteiktu parādību. Veidi:Pamatinstitūti – Saeima, MK, Valsts prezidents;Subinstitūti - kas tos prezentē;Viena elementa institūti – piem. deleģētā likumdošana.
4. Konstitūcijas(K) saturs un forma.
K-pamatlikums,kas nosaka sabviedrības pamatus, valsts(V)formu varas organizaciju, institūciju kompetenci,pilsoņu tiesības (T),brīvības,tiesvedības un vēlēšanu principus, iedarbojas uz aktu sistēmu,jo tam ir augstāks juridisks speks.Pieņem īpašā kartībā.LR ir Satversme,pārveidota,spēkā no 93.g. K saturu pamatā sastāda T normās ietvertie priekšraksti,V varas,politisko attiecību,cilvēka brīvības sfērā. Attīstību determinē antīkā demokrātija,dabiskās T,suverenitāte,deklaracijas,mūsdienās akcents uz cilveku soc.T.Attīstītās V rūpējas,lai ieraksta K. Pirms iestāšanās ES LR K tika ieklāuts jautājums par iestāšanos ES. Filozofijā K saturs nevar eksistēt ārpus formas,tā pārvēršas saturā,bet saturs prasa attiecīgu formu.K šī forma ietver likumus,precedentus,parašas.Feodālisma laikā K satura galvenais uzdevums-V varas ierobežošana. K saturs un forma sastāda vienību, ievērojot T saimes,nacionālās T sistēmas īpatnības.Formā tiek izteikta V varas organizācija,pilsoņu pamatT. T formas izmaiņas ved pie izmaiņām saturā.Ja T norma iegūst K-lu formu,tas ļauj secināt,ka hierarhiskais statuss ir augstāks.Vadoties no T-kas nepieciešamības, politiskiem apsvērumiem ,zemāks regulējums kļūst par K-lu saturu. LR līdz 98.g.T normas par valodu nebija.K saturs ir K-o T svarīga kategorija.Demokrātiskā V saturu veido vienota institūtu un normu sistēma,taču saturs nav idents citam.Var izveidoties,ka saturs kļūst lieks,paliek forma.Latvijā 34-40.g.Satversme nedarbojas, pastāv formāli,bet 93.g.spēku atgūst.
K saturs-ir V organizācijas pamatelementu, procesu kopums,kas regulē pašās svarīgākās, fundamentālās valstiskās,politiskās,sociālās attiecības un kas izteikta uzvedības priekšrakstu veidā.Ja pamati atbilst K saturam,K ir spēkā.Tam jāregulē subjektu darbību. K saturs mainās,izmaiņas atkarīgas no K tipa,T saimes,K statiskuma,dinamiskuma attiecībām.To atklāj tās īpašības un fdunkcijas.Īpašības-iezīmes,kas izriet no šī akta politiskās un tiesiskās dabas un kas raksturo katras V individuālo specifiku.Tā jāsistematizē.K ka normu un principu kopumam ar augst.jurid.spēku tam kalpoK-lās regulēšanas virzieni.Runa par būtiskām satura īpašībām,kas atkarīgas no pieņemšanas laika,V iekārtas, demokrātijas ,totalitārisma,veidotājiem.Izšķir satura virzienus;1)Cilvēka,pilsoņa T,brīvību regulējums.Demokratiskais rādītājs.LR 8.nod. par cilvēka pamattiesībām. 2)K-lo attiecību regulējums,kas izriet no fakta,ka vara pieder tautai,kas ir svarīgākais K subjekts,tās suverenitāteIezīme,ka K nodrošina tautas aktivitātes-vēlēšanas,referendums,streiki. 3)V organizācijas pamatu regulejums,kas ietver V nosaukumu,formu,darbības principus,V simbolus , valodu. 4)Likumdošanas izpildvaras,tiesu varas K-lo regulējumu.Nosaka izveidi,kartību,sastāvu, termiņus,pilnvaras,kompetenci. LR vēlēšanas no 18 g.,izmaiņas tiesu sistēmā,prezidents ne ilgak par 8 g.Iekļautas arī sadaļas par K-lo uzraudzību, ombusdsmenta institūtu,valsts kontroli.
…
