Konstitucionālo tiesību jēdziens un reglamentācijas priekšmets.
KT ir publisko tiesību pamatnozare. KT ir pamatā jebkuru tiesību radīšanai valstī. KT regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. KT principi un normas nosaka gan indivīdu, pilsoņu un daudzu sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu dažādās valsts, saimnieciskās un kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts institūciju tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus.
Jēdziens KT tiek izprasts 3 nozīmēs:
1) noteikta tiesību nozare – juridisko normu kopums;
2) KT kā zinātne – izmantojot dažādas metodes kā rezultātā rodas jaunas kategorijas, jēdzieni, secinājumi;
3) KT kā noteikts mācību kurss, disciplīna.
KT ar vispārēja un absolūta rakstura principu un institūtu palīdzību nosaka subordināciju, tiesībspēju un rīcībspēju.
Konstitucionālo tiesību reglamentācijas priekšmets ir:
1) personas tiesiskā statusa pamati;
2) sabiedrības un valsts iekārtas pamati;
3) valsts forma;
4) likumdošanas, izpildu un tiesu varas organizācija un darbība;
5) valsts pārvaldes un pašvaldību pamati.
1.2 KT ir vērstas uz 3 objektiem - cilvēku, sabiedrību un valsti un reglamentē attiecības, kas rodas šo objektu dzīvē. Tās veido 3 objektu dzīves tiesiskos pamatus (KT koordinējošais, regulējošais un organizatoriskais aspekts).…
