1.Konstitucionālo tiesību jēdziens Konstitucionālās tiesības ir publisko tiesību pamatnozare,kas
regulē cilvēka, pilsoņu un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī šo abu pušu savstarpējās attiecības. 2. Konstitucionālo tiesību zinātne un tās avoti.Kā patstāvīga ties.nozare,tā ir jauna,jo radusies 19.gs.beigās. Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B.Spinozu,Ž.Ž.Ruso. Tā pēta konstitucionāli tiesiskās normas un institūtus,kā arī sab.attiecības, kuras tā regulē. Tā pēta arī praktisko tās realizāciju dzīvē un to institūtu darbību, ar mērķi noskaidrot to tālākās attīstības likumsakarības un dot pamatotas rekomendācijas likumdevējiem un izpildvarai to pilnveidošanas un pielietošanas jomā un atsevišķām pers. - rekomend. to izpildei. Ar šo mērķi tiek pētītas arī teorijas un uzskati,ko izstrādā konstituc. ties.pētnieki, kā arī apstākļus,kas iedarbojušies uz tās attīst.evolūciju, proti zinātne pēta arī pati sevi.Tā pēta arī citu valstu konstituc.ties.attīstības procesus, jaunrades un uzlabojumus,lai neatpaliktu no kop.konstituc. sistēmas,ieviestu tās savās ties.sistēmās un nepieļautu citu veiktās kļūdas šajā ties.nozarē. Konstitucionālo tiesību avoti:
- konstitucionālie likumi (Latvijā Satversme);
- valsts organizācijas likumi,nosaka valsts iestāžu pilnvaras un vēlēšanu kārtību;
- starptautiskajiem ties.aktiem;
- parastie likumi;
- izpildvaras izdoti noteik.u.t.t. (Latvijā Min.kab);
- pašvaldību dokumenti;
- precedenti,parašu ties. (Latvijā nav).…
