1.Konstitucionālo tiesību jēdziens un reglamentācijas priekšmets.
K.t. nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības, brīvības, pilnvaras, uzdevumus, pienākumus, f-jas utt. K.t. ir publisko tiesību pamatnozare, kuras metodi raksturo šādas principiālās nostādnes: obligāti saistošo pienākumu normas (atļaujošās un noliedzošās), kas regulē indivīda stāvokli s-bā un valstī un s-bas iekārtas pamatus; valsts un pašavldības sistēmas, tai skaitā – institūciju, organizācijas un darbības pamatus.
K.t.jēdziens ir trijēdājs:
1.Tie-bu grupas nozaru nosaukums valsts publisko tie-bu sistēmās, kurai ir īpašs regulēšanas priekšmets. No 1puses regulē indivīda un sab-bas dzīves tiesiskos pamatus, no 2-valsts uzbūves un darbības tiesisko pamatojumu, kā arī abu šo pušu savstarpējas attiecības. Galvenais avots-konstitūcija, ar augstāko varu, spēku apvienotas normas un principi. Iedarbības līdzekļi ir subordinācijas tiesībspējas un rīcībspējas tiesiskā statusa noteikšana, kas notiek ar principu un institūtu palīdzību. wK.t. subjekti iedalāmi 2veidos: fiziskas pers.(pilsoņi, indivīdi) un sab-kie veidojumi(valsts, partijas, institūcijas) wK.t.avoti iedalās objektīvajos(doktrīnas, teorijas) un jur.avotos(konstitūcija,konst. likumi, NA, tradīcijās un avotos). 2.K.t. kā mācību kurss. 3.K.t. kā zinātne, kuras pētījumu rezultātā rodas jaunas kategorijas, jēdzieni, secinājumi. K.t. zinātne ir uzskatu, priekšstatu un zināšanu sistēma par konstitucionāliem institūtiem, konst.normām, attiecībām, kuras tās regulē, to attīstības likumsakarībām (avoti-zinātnieku darbi, konstitūcija, NA, k.t. normu realizācija)
2.Konstitucionālo tiesību normas, to veidi un īpatnības.
Normu veidi:
Normas-princips, kas jāuztver kā uzvedības pamatnoteikums.
N-kā ideja
N-vispārregulējošas normas, kuru sistēma tiek paredzēta citos likumos.
N-tieši regulējamas n.,kas neparedz precizējumus citos likumos(39.p.)
N-kuras nodibina kādu tiesību institūtu(59.p.)
Normu klasifikācija:
wpēc funkcionālās ievirzes(regulēj. un aizsargāj.)
wpēc iedarbības veida un subjekta (pilnvarojošās, saistoš., aizliedz.)
wpēc sab-ko attiecību reg. rakstura(materiālās un procesuālās)
wpēc darbības laika(pastāvīgas, pagaidu, uzņēmumu)
wpēc teritorijas(vietējas vai valsts nozīmes)
wpēc priekšrakstu rakstura(imperatīvās un dispozīvās)
…
