Konstitucionālās tiesības. Pagaidu konstitūcijas

Satversmes tiesas formulētās atziņas par šiem tiesību aktiem
Satversmes tiesa lietā Nr. 2007-10-0102 jeb Robežlīguma lietā ir visai plaši apskatījusi Latvijas valsts pagaidu konstitūciju (1918-1922.g.) nozīmi un juridisko spēku attiecībā pret Latvijas Republikas Satversmi formālā nozīmē un ir formulējuši šādas atziņas:
• Pieņemot Deklarāciju par Latvijas valsti, Latvijas tautas ievēlētā Latvijas Satversmes sapulce Latvijas tautas vārdā akceptēja iepriekšējo institūciju veikto darbu Latvijas valsts izveidošanā. (Secinājumu daļas 19.2. punkts)
• 1922. gada 15. februārī pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē nav tiesību normu, kas regulētu pagaidu satversmes spēkā esamību. Šādas tiesību normas nebija ietvertas arī Likumā par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu. Līdz ar to Latvijas Satversmes sapulce expressis verbis neatcēla reizē ar Satversmes spēkā stāšanos otrās pagaidu satversmes normas. (Secinājumu daļas 59.punkts)
• Stājoties spēkā Satversmei, Deklarācija par Latvijas valsti savu juridisko spēku nezaudēja. Arī Latvijas senatori Deklarāciju par Latvijas valsti ir uzskatījuši par spēkā esošu konstitucionālu normu līdztekus Satversmei. Līdz ar to Deklarācija par Latvijas valsti ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts. (Secinājumu daļas 59.1. punkts)
…