9.arguments par atbilstību:
Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, jāpārbauda: 1)vai tas ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai; 2)vai nav saudzējošāku līdzekļu šo leģitīmo mērķu sasniegšanai; 3)vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša.
Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums veicina valsts valodas lietošanuaugstākajā izglītībā. Tā rezultātā studējošie privātajās augstskolās lieto valsts valodu ikdienā studiju procesā un gūst tās lietošanas pieredzi. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka regulējums, kas noteic valsts valodu par izglītības ieguves valodu vispārējās izglītības iestādēs, veicina izglītojamo valsts valodas prasmes attīstību (Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija spriedums lietā Nr.2004-18-0106). Līdzīgi arī apstrīdētās normas, nosakot, ka studiju programmas privātajās augstskolās īstenojamas valsts valodā, izņemot Augstskolu likuma 56.panta trešajā daļā minētos gadījumus, uzlabo studējošo valsts valodasprasmi, kā arī stiprina latviešu valodas lomu zinātnē un palīdz izkopttās lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Līdz ar to ikvienai personai tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības demokrātiskajos procesos, kā arī veicināta nacionālās zinātnes attīstība. Secināms, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.
10.arguments par atbilstību:
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165.pantu Eiropas Savienība respektē dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību. Tādējādi apstrīdētās normas, kas regulē izglītības iestāžu darbību nolūkā veicināt valsts valodas izkopšanu un attīstību, ir izdotas Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē esošā jomā.
…
