Tiesības – ir visiem saistošu uzvedības normu sistēma, tās regulē visas sabiedrības locekļu uzvedību un tām ir viens mērķis cilvēku un sabiedrības augstākā labklājība.
Konstitucionālās tiesības regulē no vienas puses cilvēka un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus un no otras puses valsts uzbūves un tās darbības tiesiskos pamatus, kā arī regulē šo abu pušu savstarpējās attiecības.
Konstitucionālās tiesības ir:
noteikta tiesību nozare, kā juridisko normu kopums,
zinātne, kas izmanto dažādas pētnieciskās metodes,
noteikts mācību kurss visās augstskolās.
Konstitūcija ir valsts tiesību norma un principu sistēma, kurai ir piešķirts augstākais juridiskais spēks. Tā :
regulē tiesisko attiecību pamatu starp cilvēkiem un valsti,
valsts varas organizēšanas un funkcionēšanas svarīgākās puses,
fiksē valdīšanas raksturu un formas valstī,
nosaka galvenos principus, kuriem ir pakļauta valsts iekšējā dzīve,
veic funkciju sadali starp valsts varu realizējošām institūcijām.
Konstitucionālās tiesības ir publisko tiesību pamatnozare un tās raksturo uz varas imperatīvā pamata dibinātas nostādnes, obligāti saistošas pienākumu normas, atļaujošas un aizliedzošas, normas, kas regulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedriskās iekārtas pamatu un valsts organizācijas un darbības tiesiskos pamatus, tās veic arī konstitucionāltiesisko un politisko attiecību izpēti.
Konstitucionālo tiesību avoti:
Konstitūcija – Latvijas Republikas Satversme
Likumi
Starptautiskie līgumi
Izpildvaras noteikumi (MK noteikumi)
Konstitucionālo tiesu lēmumi (Satversmes tiesa)
Pašvaldību normatīvie akti
Bez rakstītajiem tiesību avotiem pastāv arī nerakstītie tiesību avoti, kā tiesību paražas un vispārējie tiesību principi.
…
