Konstitucionālās tiesības ir: 1. Tiesību grupas nozares nosaukums daudzu valstu publisko tiesību sistēmās. Šīs nozares patstāvību un statusu nosaka tās īpašais regulēšanas priekšmets. KT regulē: 1)cilvēka, indivīda, pilsoņa, sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses, un 2)valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī 3)šo abu pušu savstarpējās attiecības. KT principi un normas tādējādi nosaka gan indivīdu, pilsoņu, daudzu sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu dažādās valsts, saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts institūciju tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus. KT galvenais tiesību avots ir juridiskā konstitūcija, šīs ar augstāko juridisko spēku apveltītās normas un principi reglamentē gvk. “konstituēšanas”, “iekārtošanas”, “uzbūves” aspektus, kuriem ir īpaša integrējoši funkcionāla loma cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē. KT ir publisko tiesību pamatnozare un tās metodi raksturo uz varas imperatīvā pamata dibinātas principiālās nostādnes: 1)obligāti saistošu pienākumu normas; 2)atļaujošās un aizliedzošās normas, kuras regulē: a)cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī; b)sabiedriskās iekārtas pamatus; c)valsts un pašvaldību institūciju sistēmas organizācijas un darbības pamatus. Tādēļ KT būtiski ietekmē arī citu tiesību nozaru attīstību un īpatnības. KT iedarbības līdzekļi ir subordinācijas, tiesībspējas un rīcībspējas tiesiskā statusa noteikšana. Pirmām kārtām tas notiek ar vispārēja, absolūta rakstura principu un institūtu palīdzību. Tātad KT priekšmets – ties. normas, kas regulē cilvēka un sabiedrības - no vienas puses, un valsts varas mehānisma - no otras puses, savstarpējās attiecības. Objekts – saistību rašanās uz notikuma un darbības pamata; ko regulē, skar, uz ko vērstas. Galv. – cilvēka pamatties., pamatpienāk., attiec.; sab-bas dzīves svarīgāko pušu reglamentācija, valsts dzīves regulēšana. 2. KT kā zinātne, kas veic konstitucionālo normu, principu, institūtu un konstitucionāli tiesisko un politisko attiecību izpēti, arī atbilstošo teoriju un uzskatu izpēti. 3. KT institūtu sistēma kā mācību disciplīna, ko pasniedz dažādu valstu augstskolās. KT savā reglamentēšanas objektā ietver ne tikai valsts un varas probl. risināšanu, bet regulē sekojošus 3 parādību galvenos pamatus: 1)cilvēks; 2)sabiedrība; 3)valsts. KT subjekti iedalāmi 2 veidos: 1)fiziskas personas (indivīdi, pilsoņi, vēlētāji, deputāti); 2)sabiedriskie veidojumi (valsts, organizācijas, partijas, iestādes). KT nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu: 1)vispārīgās tiesības; 2)brīvības; 3)pilnvaras; 4)uzdevumus; 5)pienākumus; 6)funkcijas u.t.t. KT normu grupas: 1)absolūtās normas: a)norma – princips (Piem., Satversmes 1.pantā iekļauti 3 KT principi – Latvija ir neatkarīga, demokrātiska Republika), šajos gadījumos jāuzskata principu kā uzvedības pamatnoteikumu; b)norma – ideja; …
