IV TIESLIETU PADOMES PIETEIKUMS
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padome ir jaunākais KK subjekts. Tā vēl nav iesniegusi nevienu pieteikumu.
Tieslietu padomes tiesības vērsties ST ir ierobežotas – tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros. Tieslietu padomes tiesiskais statuss noteikts likumā ,,Par tiesu varu”, funkcijas noteiktas 89.11p.
(1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu budžeta pieprasījumu.
(2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē.
(3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.
(4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.
(5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.
(6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos.
(7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.
(8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.
(9) Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.
(10) Tieslietu padome veic citas likumā noteiktās funkcijas.
,,ST dusmojas” – tā apzīmē ST redzējumu, kā personām vajadzētu pareizi rīkoties. Piem., skatot Tiesnešu algu lietu, ST norādīja, ka šādu jautājumu risināšanai vajadzētu griezties nevis tiesnešiem individuāli, bet gan Tieslietu padomei (tas būtu pareizākais subjekts, kam šādā gadījumā iesniegt pieteikumu, jo Tieslietu padomei nav jāievēro visi specifiskie uz personu attiecināmie noteikumi, turklāt uz Tieslietu padomi neattiecas arī ierobežojums par pamattiesībām – var skatīt par jebko, kas ir tās kompetencē).
*Lēmumā par lietas izbeigšanu lietā Nr.2011-10-01 -> ST atzina, ka efektīvākais veids atlīdzības sistēmas problēmu novēršanai ir likumdevēja uz Tieslietu padomes sadarbība. Likumdevēja un tiesu varu pārstāvošās institūcijas - Tieslietu padomes - mijiedarbībai jābūt vērstai uz to, lai stiprinātu demokrātiju un tiesiskas valsts darbību, kā arī iespējami efektīvi nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Turklāt, īstenojot tiesu varas reformas, Tieslietu padomes un likumdevēja vai likumprojekta izstrādātāja mijiedarbībai būtu jānotiek visos reformas posmos.
Spriedumā Nr.2012-22-0103 ST norādīja, ka Tieslietu padome būtu tiesīga iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmas jautājumiem. Vienlaikus šāds apsvērums nevar ierobežot tiesu izpildītāju individuālās tiesības vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā savu Satversmes 107. pantā ietverto pamattiesību aizsardzībai.
…
