Konstitucionālo tiesu kompetence:
*Kompetences strīdu izskatīšana (Organstreit) – Vācijā KT ir īpaši liela loma jautājumos, kad saduras divu valsts varas orgānu kompetences (KT izšķir kompetences strīdu). Arī ASV Augstākā tiesa izšķir kompetences strīdus starp federāciju un štatiem, pasakot, kurai no pusēm konkrētais jautājums ir piekritīgs;
*Politisko partiju darbības izvērtēšana – īpaši raksturīgi Vācijai, jo tur iespējama politisko partiju aizliegšana (KT jāvērtē, vai šāds aizliegums ir pamatots; arī Polijā KT vērtē, vai politisko partiju mērķi nenonāk pretrunā ar konstitūciju
*Konstitūcijas iztulkošana – KT ir galvenā loma, skaidrojot kā interpretējams valsts pamatdokuments(vairumā gadījumu KT iztulkojums ir vispārsaistošs);
*Konstitucionālās sūdzības un actio popularis (jeb prasība vispārības labā);
*Citas pilnvaras – piem., Lietuvā KT pēc Seima pieteikuma lemj par prezidenta veselības stāvokli (lēmums ir saistošs un obligāts, pretēji Francijas KP). Vairākās valstīs KT piedalās impīčmenta procedūrā. Piem., Slovākijā KT apstiprina lēmumu par deputāta mandāta apturēšanu
Nolēmumu sekas:
Vairumā gadījumu KT lēmumi ir nepārsūdzami ar vispārsaistošu spēku.
*erga omnes;
*inter partes.
Vispārsaistošs spēks (piem., Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām), kā arī vienlaikus ST var atrast inter partes elementus, kas nozīmē, ka attiecīgais spriedums attiecināms tikai uz konkrēto pusi.
Dažviet KT nolēmumiem var būt vairāk rekomendējošs raksturs, piem., Francijas KP.
*atpakaļejošs spēks (ex tunc) – attiecas uz lietām, kur norma ir atzīstama par spēkā neesošu ar kādu brīdī pagātnē; šādos gadījumos ļoti uzmanīgi jāvērtē, vai ar šādu atceļošu regulējumu netiek pieļauta situācija, kad kādā tiesību jomā tiktu būtiski ierobežotas kādas personas tiesības (jāskatās visas sabiedrības intereses kopumā);
*uz priekšu vērsts spēks (ex nunc) – kad norma vēl nav stājusies spēkā un jānodrošina, lai tā nestātos spēkā (piem., nosakot, ka norma zaudēs spēku, ja likumdevējs līdz noteiktam datumam to neuzlabos utt.).
…
