MDT 20gadē Staņislavska skolotāja Glikerija Fedotova pasniedz gaviļniekiem unikālu zelta lauru vaiņagu, kas paaudžu paaudzēs pasniegts izciliem Mazā t. aktieriem 50 gadu jubilejā. Abiem t. dibinājājiem kolektīvs pasniedz ne mazāk dārgu dāvanu — baltmaizi.
1928.g. sirds slimība pilnībā pārtrauc Staņislavska darbību, viņš reti parādās teātrī un lielāko daļu inscenējumu sagatavo mājās Ļeontjeva šķērsielā.
Aizvien lielāka nozīme Staņislavska darbībā ir pedagoģijai, taču šajā jomā viņš vairākumā gadījumu uzņemas tikai virsvadību. Mūža beigās Staņislavskis raksta pats, vēl vairāk raksta viņa audzēkņi un epigoņi. Diemžēl Staļina laiks atsevišķas Staņislavska proponētās idejas paceļ līdz valsts oficiālās mākslas līmenim, padara psiholoģisko reālismu par vienīgo padomju teātra izpausmes veidu, tādā veidā nodarot grūti labojamu ļaunumu Staņislavska mūža devumam, liekot teatrāļiem to apšaubīt vairāku paaudžu garumā.
1921.g. Staņislavskis iestudē N. Gogoļa “Revidentu”, uzticot titullomu Mihailam Čehovam. Izrāde gūst panākumus.
1922.g.14.sept. Staņislavskis MDT dodas viesizrādēs uz R-Eiropu un Ameriku. Viesizrāžu laikā Staņislavskis saraksta grāmatu “Mana dzīve mākslā” — noietā ceļa atspoguļojums, kas ne vienmēr ir dokumentāli precīzs.
1928.g. MDT 30gades vakarā, spēlējot Veršiņinu “Trīs māsu” 1. cēlienā, Staņislavski piemeklē sirdstrieka. Pēdējos 10 gadus Staņislavskis ārstējas ārzemēs vai noslēgti dzīvo mājās.
20.gadu vidū tobrīd jau Maskavas Akadēmiskais Dailes t. (MADT) ir milzīgs radošais kolektīvs, un tikai ¼ ir tie, kas kopā ar Staņislavski un Ņemiroviču-Dančenko sākuši ceļu. Ierindas režisori kopā ar aktieriem un dekoratoriem rada irādes pirmuzmetumu, ko pilnveido un pabeidz Staņislavskis vai Ņemirovičs.
M. Bulgakova ienākšana MDT ir notikums, kas daudzējādā ziņā ir līdzvērtīgs MDT pirmo gadu sadarbībai ar Čehovu. 1927.g.5.okt. notiek “Turbinu dienu” (Bulgakova romāns “Baltā gvade”, kas pārtapis par tāda paša nosaukuma lugu, tad izrādi) pirmizrāde. Savā ziņā izrāde ir vistiešākais A. Čehova dramaturģijas turpinājums. “Turbinu dienu” centrālais tēls pulkvedis Aleksejs Turbins ir Čehova pulkveža Veršiņina dubultnieks jaunos un nežēlīgi izšķirīgos vēstures apstākļos. Staņislavskis pieņem “Turbinu dienas” kā attaisnojumu MDT tālākai eksistencei.
1937.g. jauno aktieru grupa Ļeontjeva šķērsielas namā sāk darbu pie Moljēra “Tartifa” iestudējuma. Darbs norisinās laboratorijas apstākļos, Staņislavskis ar uzticamiem mācekļiem aprobē savu pēdējo teorētisko atklājumu — fiziskās darbības metodi, kurā vēlāk pētnieki saskatīs daudz kopēja ar V. Meierholda proponētās biomehānikas principiem. “Tartifa” iestudējums tiek pabeigts tikai pēc Staņislavska nāves.
…
