Parasti saka, ka saistība ir juridiska attiecība, kura vienai pusei piešķir tiesību uz otras puses personas darbību. Vienā pusē ir tiesība t.i. kreditors, otrā pusē pienākums – debitors. Līdzīgi saistību definē mūsu CL 1401.pants.
1401.pants. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Šis pants uzkrīt ar to, ka viņš prasa saistībai mantisku vērtību. daļa zinātnieku ir pret šo saistības rekvizītu. Viņi atzīst, ka cl nav jāaizsargā tikai personu mantiskās intereses, bet vispār personu intereses. Piemēram, kāds dzīvokļa saimnieks noslēdz ar kaimiņu līgumu, ar kuru viņš apsolās nemuzicēt tanī laikā, kad viņš nav mājās. Šinī līgumā nav mantiskas vērtības, kāpēc pēc mūsu CL šādu līgumu nevar aizsargāt.
Saistību priekšmets, saskaņā ar mūsu CL 1412.pantu, ir darbība.
1412.pants. Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tiklab darbība, kā arī atturēšanās no tās, un tiklab darbība, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesības, kā arī darbība ar kādu citu mērķi.
Tāda darbība ir jāsaprot ļoti plaši – arī kā bezdarbība. Jau romiešu tiesības mācīja, ka saistību objekts ir – dot, darīt vai atbildēt. Visos gadījumos darbība, bet nekad lieta. Lieta var būt gan personas darbības priekšmets, bet nekad saistības priekšmets.
CL 1413.pants saka: “par saistību tiesību priekšmetu var būt tikai kas iespējams; pretējā gadījumā darījums nav spēkā”. Te ir domāta objektīva iespēja. Tāda darbība, kuru neviens nespēj izpildīt, nevar būt par saistības priekšmetu. Subjektīva neiespēja neatņem saistībai (līgumam) spēku, piem. jāmaksā 100Ls, bet nav naudas.
Runājot par darījumiem jāmin 1415.pants, kurš ir ļoti svarīgs.
1415.pants. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tātad darījums nav spēkā.…
