Sākumā nebija nekā. Radītājs atšķīra debesis no zemes, augšu no apakšas, gaismu no tumsas, izveidoja cilvēkus un dzīvniekus,. Jaunradītā pasaule bija plaša, raiba un daudzveidīga. Tai nebija ne gala, ne malas. Lai šo pasauli varētu izprast, lai tajā sekmīgi varētu darboties, cilvēkiem vajadzēja izvēlēties noteiktus atbalsta un atskaites punktus. Par tādiem punktiem kļuva zīmes.
Pirmajai un svarīgākajai zīmei vajadzētu savienot debesis un zemi, augšu un apakšu, dievišķīgo un cilvēcīgo. Tā varētu saistīties ar priekšstatiem par pasaules vai dzīvības koku, ar nostāstiem par centrālo, svēto kalnu, kurā dzimst saule un vējš. Parasti šī zeme ir stabs – pasaules centra simbols. Vieta, punkts, kur stabs uzstādīts, skaitās pasaules centrs. Ap to veidojas sakārtotā, cilvēciskotā pasaule. Dažādos laikmetos šī zīme ir materializējusies gan kā liels, raupjš akmens stabs, gan kā rūpīgi apstrādāta kolonna, gan kā vesels kolonnu aplis, svētnīca, templis.
Attēlojot, uzzīmējot šo svarīgo simbolu, mēs iegūstam vertikālu līniju vai punktu, ap kuru var kārtoties koncentriski apļi. Gan līnija, gan punkts ataino vienu un to pašu – centru, pasaules asi, apkārtnes sakārtošanas aizsākumu.
Dažādos salikumos, dažādās situācijās šo zīmi var izskaidrot pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, vertikāla līnija var apzīmēt aktīvu, radošu spēku, ceļu, augšanu, balstu, saules staru, cilvēku. Aplis ar punktu vidū var simbolizēt gan pasaules centru, gan Visumu kopumā, gan sauli, gan cilvēka aci, gan vienkāršu telti vai apdzīvotu vietu vispār. Lasījuma daudznozīmība un daudzie lietošanas varianti ir tas, kas atšķir zīmju „alfabētu” no ierastā burtu sakopojuma. Tāpēc zīmju meklēšana seno un jauno laiku celtnēs, amatnieku izstrādājumos, gleznās, zīmējumos, izšuvumos un adījumos vairāk līdzinās nevis lasīšanai, bet gan medībām, mīklu minēšanai vai šaha spēlei. Zīmju skaidrošana ir dialogs, kurā mūsu šodienīgajai runai pretī dveš mūžības elpa.
Etruski savas kapenes veidoja kā pasaules modeli. To apaļā forma liecināja, ka aizgājējs pievienojies dievu saimei debesīs. Pusaploces veidā izbūvētais kapeņu pārsegums simbolizēja debesis, bet centrālais stabs – pasaules asi, ceļu no pazemes uz debesīm. …
