Īstermiņa ietekmes uz vēlētāja uzvedību
1. Ekonomika
Paldam and Schneider (1984) secināja, ka:
*Parasti ekonomika kā mainīgais izskaidro 20-40% valdības popularitātes.
*Ekonomikas relatīvā nozīme valstīs un laikā ir dažāda. Bezdarbam, reāliem ienākumiem un inflācijai ir visvairāk pastāvīgā ietekme; valsts tirdzniecības bilancei nav nozīmes. *Ekonomiskais faktors ir nozīmīgāks skaidrojot valdības reitingus sabiedriskās domas aptaujās nekā skaidrojot vēlētāja uzvedību.
*Vēlētājs parasti ir “tuvredzīgs”, parasti atceras pēdējos 12 mēnešus.
2. Masu mēdiji (MM)
MM pilda daudzveidīgas funkcijas:
*sabiedrības informēšana par notikumiem valstī un pasaulē;
*izglītība un socializācija; *dažāda reklāma.
MM ietekmē gandrīz visas sabiedrības sfēras un institūtus, ieskaitot politiku, veselības aprūpi, izglītību, reliģiju, u.c.
Mūsdienās MM tiek dēvēti par “ceturto varu” līdzās likumdošanas, izpildu un tiesu varai.
Apstākļos, kad nav opozīcijas partiju vai arī kaut cik nozīmīgu apvienību un organizāciju, MM ir organizējoša un stimulējoša loma, lai vecā sistēma ciestu sakāvi.
MM vieta un loma politikā
Pastāv viedoklis, ka informācijas nodošanas līdzeklis pats par sevi ir svarīgāks nekā nododamā informācija. Vadoties pēc šī viedokļa, katram MM ir savas īpatnības, taču tos visus apvieno spēja tieši komunicēt ar sabiedrību, apejot tradicionālos saistību institūtus – baznīcu, skolu, ģimeni, politiskās partijas, utt.
Tieši šo īpašību politiķis vai politiskā partija, lai mobilizētu masas savas politikas atbalstam.…
