1.Vadīšanas teorijas pētīšanas priekšmets - attiecības starp cilvēkiem to mērķtiecīgajā kopdarbībā: ražošanā, politikā, atpūtā. Objekts – sociāli ekonomiskās sistēmas jeb cilvēku veidotās organizācijas.
Vadīšanas principi ir pamata nostādnes, pēc kurām savā darbībā vadās vadītājs.
Demokrātiskais centralisms; Partejiskums; Darba motivēšana; Zinātniskums; Efektivitāte u.c.
Principiem ir obligāts raksturs, tos neizvēlas,bet pilda.
Vadīšanas metodes ir vadīšanas principu realizācijas paņēmieni; Tās var izvēlēties; Metožu klasifikācija: ekonomiskās, sociālās un psiholoģiskās, tiesiskas.
Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti. Vadīšanas funkcijas:
Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana un stratēģisku, taktisku un operatīvu plānu izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu.
Organizēšana ir org. resursu koncentrēšana, sadale un organizācijas struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu plānu.
Koordinēšana ir org. darbinieku darba un darbību saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus.
Motivēšana ir org. darbinieku ietekmēšana ar īpašiem paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk strādātu organizācijas labā.
Kontrole ir uzraudzība pār plānu izpildi un nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši iekšējās un ārējās vides izmaiņām.
Menedžmenta hierarhija un menedžeru līmeņi:
• Institucionālais menedžments (augstākā līmeņa menedžeri); - neliela administrācijas grupa, kas kontrolē organizācijas darbību;
• Vadības menedžments (vidējā līmeņa menedžeri); - galvenokārt darbojas starp menedžeru zemāko un augstāko līmeni;
• Tehniskais vai uzraudzības menedžments (zemākā līmeņa menedžeri) – kontrolē un koordinē darbiniekus, kuri nav menedžeri;
Menedžera prasmes un zināšanās:
• Tehniskās jeb speciālās (spēja apgūt un lietot specializētos tehniskos procesus);
• Savstarpējo attiecību prasmes un zināšanās (spēja strādāt ar cilvēkiem);
• Konceptuālās prasmes un zināšanās (spēja domāt abstrakti un stratēģiski risināt ilgtermiņa problēmas
• Analītīiskās zināšanās (spējas ātri novērtēt situāciju, noteikt problēmu un analizēt to pirms lēmuma pieņemšanas);
Vadīšanas (darba?) kultūra ir dažādu pārliecību, nostāju, pieņēmumu un atziņu kopums organizācijā, kas nosaka gan darbinieku uzvedību, gan darba izpildes paņēmienus. Darba kultūra var būt:
Funkcionālā: ja tā pozitīvi ietekmē organizācijas mērķu sasniegšanu;
Nefunkcionālā: ja tā traucē organizācijas efektīvu darbību.
Lomu kultūra, izpildes kultūra, varas kultūra, personības kultūra.
Neformālās grupas – cilvēku grupas, kurus vieno kaut kādas kopējas intereses;
Formālās grupas – pēc vadītāja vēlmes izveidotā grupa; organizācijas struktūrvienība;
Modelēšana vispārējā nozīmē ir imitācija vai pieņēmumi par kaut kā vēl neeksistējoša rašanos.
Modelis vadīšanā ir vienkaršots priekšstats par sistēmu, objektu vai procesu, kurš ir izpētei ērtāks, lētāks un pieejamāks nekā reālais objekts.
3. Klasiskās menedžmenta teorijas attīstās divos pamatvirzienos:
• Zinātniskais menedžments ir teorija par organizācijas darbībām un darbinieku attiecībām (Teilors, Gants, Gilberts);
• Klasiskā organizāciju teorija izskaidro organizācijas menedžmenta pamatus( Faijols, Vēbers, Urviks); ++ Faijola principi
F. Teilora zinātniskā menedžmenta 4 pazīmes:
1. Administrācija vai vadība ir atbildīga par jaunu metožu ieviešanu, kas aizstātu vecas (neracionālās)
2. Vadība veic strādājošo atlasi pēc viņu prasmēm un zināšanām (paradās specializācija)
3. Administrācija veicina sadarbību ar strādājošiem
4. Tiek radīta gandrīz vienmērīga atbildība starp administrāciju un strādājošiem
A. Faijola menedžmenta principi:
1. Darba dalīšana
2. Autoritāte (vara) un atbildība
3. Disciplīna
4. Vienvadība
5. Darbības vienotība
6. Indivīdu pakļaušanās kopējām interesēm
7. Atalgojums
8. Centralizācija
9. Pakāpju virkne
10. Kārtība
11. Taisnīgums
12. Darba vietas stabilitāte
13. Iniciatīva
14. Organizācijas personāla vienotība
Mūsdienu menedžments integrē sevī visu skolu un virzienu atziņas.
…
