Konspekts starptautiskajās cilvēktiesībās

Starptautiskie līgumi tiek pieņemti: 1. parakstīšana. 2. ratifikācija (notiek ar tiesību aktu jeb normatīvo aktu). Juridiskais spēks konkrētajam aktam ir atkarībā no tā, kā tie būs ratificēti. • Juridiskā hierarhija ir tāda, ka likums ar kuru ratificēts līgums ir augstāks juridiskais spēks nekā citiem likumiem, bet ja līgums ir ratificēts ar Ministru kabineta noteikumiem, tad konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir augstāks juridiskais spēks nekā citiem Ministru kabineta noteikumiem, tomēr tam ir mazāks juridiskais spēks nekā parastajiem likumiem. • Ja notiek tiesību normu kolīzija (vienai tiesību normai ir atšķirīga nozīme un mērķis nekā otrai) vienāda juridiskā spēka aktos (likumos pret likumiem, Ministru kabineta noteikumi pret Ministru kabineta noteikumiem), tad skatās pēc konkrētā akta pieņemšanas termiņa. Jaunākajam aktam ir priekšroka. • Satversme nosaka kārtību, kādā tiek ratificēts konkrētais jautājums (ja konkrētais jautājums ir izpildvaras kompetencē, tad līgums tiks ratificēts ar Ministru kabineta noteikumi, bet ja konkrētais jautājums likumdevēja kompetencē, tad līgums tiks ratificēts ar likumu). • Cilvēktiesības ir patstāvīga tiesību nozare. Lai kāda joma būtu patstāvīga tiesību nozare, tajā jābūt – subjektam un objektam, kā arī savi tiesību avoti un regulēšanas objekti. • Tiesības uz taisnīgu tiesu – 1. paaudzes tiesības iedalās divos aspektos: o Materiālais aspekts – tiesa kā iestāde, kura ir neatkarīga un pieejama (gan no valsts nodevu apmēru lieluma, gan arī kā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība). o Procesuālais aspekts – tiesas process (taisnīgs process).