BRĪVĀ TIRDZNIECĪBA
Brīvā tirdzniecības konkurence nodrošina ekonomisko progresu, stimulē efektīvāk izmantot resursus, uzlabot produkcijas kvalitāti u.t.t.
Brīvā tirdzniecība visumā palielina produkciju un līdz ar to rada iespējas lielākai pārticībai. Taču brīvā tirdzniecība noteikti nenodrošina visus partnerus ar vienlīdzīgu peļņu. Daži gūst peļņu, daži cieš zaudējumus, atkarībā no vienošanās. Tādēļ brīvās tirdzniecības līgumi bieži tiek apvienoti ar finanšu protokolu un tā finansiālajiem nosacījumiem, virzot labklājību no bagātākajiem partneriem pie nabadzīgākajiem.
Atsevišķu noteikumu saskaņošana veicina šī tirgus sekmīgu darbību. Kopējus standartus tādējādi piemēro specifiskām rūpniecības nozarēm vai atsevišķiem ražojumiem, piemēram, lai aizsargātu sabiedrības veselību, patērētājus un vidi.
Priekšrocības:
- resursu optimāla sadale;
- optimālo cenu veidošana;
- brīva ieeja un izeja no tirgus uz tirgu.
Trūkumi:
- monopoldarbība;
- informācijas nepietiekamība;
- ekeoloģisko jautājumu risināšana;
PROTEKCIONISMS
Protekcionisms – valsts politika, kuras mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu no ārvalstu konkurences, izmantojot dažādus tirdzniecības politikas instrumentus.
Nozaru protekcionisms – valsts aizsargā kādu noteiktu nozari.
Selektīvais protekcionisms – vērsts vai nu pret atsevišķām valstīm, vai atsevišķām precēm (tiek ierobežota preču ievešana no kādas valsts).
Slēptais protekcionisms – valsts iekšējās ekonomiskās politikas sastāvdaļa.
Argumenti par labu protekcionismam:
1. ražošanas stimulēšana un nodarbinātības pieaugums
2. jauno nozaru aizsardzība
3. valsts budžeta ienākumu palielināšanās
4. ekonomiskā drošība
5. valsts aizsardzības spējas
Argumenti pret protekcionismu:
1. starpvalstu attiecību saasināšana
2. eksporta samazināšanās
3. maksājumu bilances pasliktināšanās
…
