1.Autoceļu vispārīgs raksturojums.
Visi L-as a.c. pēc to nozīmes iedalāmi: *valsts a.c. *pagastu ceļos, *uzņēmumu (lauks., mežs., energosaimn.) ceļos, *māju ceļos, kurus lieto viena vai nedaudzas saimniecības. Māju ceļš nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus.
Ceļu saistība ar ainavu.
Veidojot trasi un izvēloties tās novietojumu, jācenšas nodrošināt ceļa saskaņu ar
apkārtējo vidi un iekļaušanos ainavā, panākt nepārtrauktu, plūdenu trases virziena un
liekuma maiņu, kas savukārt veicinās vairāk vai mazāk nepārtraukta kustības ātruma
izvēli, palielinās braukšanas ērtību un drošumu. Jāatceras, ka ceļa posmi, kas izraisa
ātruma izmaiņas virs 10 % potenciāli var izraisīt satiksmes negadījumus.
Ceļi un vides aizsardzība.
Automašīnu pielīdzināšana un aprēķina kustības ātrumi.
Kust. Apr. ātrums ir maksimāli pieļaujamais ātrums, kādu var attīstīt automobilis visgrūtāk izbraucamos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos ar visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
Piem, I.kat. 150km/h-līdzenā apvidū; 120-šķēsļotā apvidū; 80-kalnainā apvidū.
Ceļu klasifikācija.
Klasifikācija ir pēc kustības intensitātes un kustības aprēķina ātrumiem – jo lielāka kustības intensitāte, jo pilnīgākam jābūt ceļa tehniskajam pilnveidojumam. I≥7000, II<7000, III<3000, IV<1000, V<200 (auto/ diennaktī). Pēc I-II kat. parametriem parasti izbūvē valsts nozīmes ceļus. Lai nodrošinātu a.c. attīstību, lietošanu, aizsardzību, ir noteiktas šādas valsts a.c. aizsardzības zonas no ceļa ass uz abām pusēm: II-100m, III-60m, IV-V-30m. Valsts a.c. būvniecībai un uzturēšanai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla šādā min. platumā: I-50m, II-31m, III-27m, IV-22m, V-19m. Jaunbūvējama vai rekonstruējama ceļa kategoriju nosaka pēc ekonomiskās izmeklēšanas vai kustības skaitīšanas datiem. Kustības perspektīvo intensitāti nosaka 20 gadus uz priekšu no momenta, kad ceļš nodots ekspluatācijā. …
