1.Politoloģijas priekšmets: būtība, struktūra
Politoloģija jeb politikas zinātne(nav viennozīmīgas definīcijas) ir viena no sociālo zinātņu nozarēm, sfērām, tas ir mācību kopums par sabiedrisko procesu mērķtiecīgu pārvaldīšanu, izveidojoties un funkcionējot politiskiem institūtiem (sabiedrisku procesu organizētām vienībām) un sabiedriskām attiecībām.
Politoloģijai ir plašs apskatāmo jaut. spektrs: *pol. vara,*pol. sistēma,* pol. režīmi*pol institūti *pol. līdzdalība,*starptautiskā politika u.c.
Politoloģijas priekšmeta galvenie bloki:*pol. teorija (pol. filozofija-pol. jaut. ,normatīvā, teorētiskā līmenī),*salīdzinošā politoloģija (pol. Problēmu (piem,pol. partiju, valsts pārvaldes, nacionālo pārvaldes un procesu u.c. salīdzināšana dažādās valstīs, kontinentos utt.)* globālistika –pasaulē kopīgu attīstības procesu, tendenču (ekoloģija, valodas, nāciju nākotne, pasaules tirgus u.c.)analīze.*etnopolitika (etniskie procesi pasaulē)*politiskā psiholoģija (pol. subjektu-cilvēku, sociālo grupu, valstu utt) emocionālā uzvedība*pielietojamā politoloģija-konkrēto socioloģisko pētījumu veikšana pol procesu analizē un to rezultātu, secin. ,nodošana pol. praktiķiem. Praktiskās pol veidošanai.* starptautiskā politika- daudz kas kopīgs ar glopālistiku, taču pamatā risina starpvalstu attiecība (politiskās, ekonomiskās, militārās, nacionālās),politiskiem (diplomātisku sarunu ceļā- mutvārdu, rakstītā formā).
2.M.Ostrogorska, M. Vēbera, R. Mihelsa ieguldījums politikas zinātnes attīstībā.
Moisejs Ostrogorskis – sarakstījis grāmatu - „Demokrātija un politiskās partijas”, kas pieder pie politiskās zinātnes klasikas, tā ir likusi pamatus mūsdienu politiskajai socioloģijai un izdarījusi būtisku spiedienu uz pasaules politisko domu XX gadsimtā. M.O. pirmoreiz atklāj varas un vadības mehānismu mūsdienu sabiedrībā, parādot pretrunas starp demokrātijas principiem un reāli funkcionējošām politiskām partijām. Ātrā pāreja no tradicionālās sabiedrības pie demokrātiskas, pārvēršot masas par reālu faktoru politiskajā procesā.…
