Konspekts par vides ekoloģijas terminiem un vielu aprites cikliem

Fosforu aprites cikla laikā, fosfors no iežiem un minerāliem nonāk augsnē. No augsnes fosfors nonāk hidrosfērā, kur tas atkal veidos iežus un minerālus
Pārmērīga fosfātu lietošana var būt kaitīga. Fosfātus satur veļas mazgāšanas līdzekļi un minerālmēsli – to nokļūšana upēs un ezeros var izraisīt strauju aļģu augšanu jeb eitrofikāciju.
Lielāko daļu no saražotā fosfora izmanto mēslošanas līdzekļu izgatavošanā – amonija fosfātu ražo no fosfāta iežiem. Mūsdienās arvien vairāk lauksaimniecībā tiek izmantots sintētiskais mēslojums.
Fosforu izmanto arī tērauda, plastmasa, porcelāna ražošanas procesā, kā arī fosforu izmanto, lai izgatavotu sērkociņus.
Cilvēka darbību ietekmē, fosfora plūsma radikāli tiek manīta no tam raksturīgās dabiskās plūsmas. Lielākoties visās ar fosfora savienojumu lietošanu saistītās jomās ir panākts tas, ka fosfors nokļūst hidrosfērā un iesaistās ūdenstilpju eitrofikācijas (straujas aļģu augšanas) procesos.

Cilvēks un slāpekļa aprite
Slāpeklis ir ķīmiskais elements N un dabā tas ir sastopams atmosfērā, kur slāpeklis ir gaisa sastāvdaļa. Slāpeklim nav krāsas, smaržas un garšas. Slāpeklis neuzliesmo un nedeg. Tas ir nedaudz vieglāks par gaisu un pavisam mazliet šķīst ūdenī. Kad slāpekli iztvaicē un tad uzkarsē, tas patērē ļoti lielu daudzumu karstuma, kas to padara par lielisku dzesēšanas līdzekli.
Slāpekļa savienojumi galvenokārt dabā sastopami kā N2O, NO, NO2, HNO3, NH3 un amonija sāļi. Slāpekļa savienojumi ir savstarpēji saistīti un var pārvērsties viens otrā.

…