Georgs Frīdrihs Hēgelis ir vācu ideālisma pārstāvis, kas kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 19 gadsimta domātājiem. Hēgelis ir dzimis Štutgartē, audzis piētisma garā un dziļi iepazinis Grieķu un romiešu klasiķus studējot štutgartes ģimnāzijā. Sekojot tēva ieteikumam kļūt par garīdzinieku, Hēgelis iestājas Tubingernas universitātes seminārā. Tajā viņš iepazīstas ar tādām vācu kultūras personālijām, ka Holderlins un un V.Šellings. Pabeidzot studiju kursus filozofijā un teoloģijā, viņs nolemj nesaistīt savu nākotni ar garīdzniecību, bet kļūst par mājskolotāju Bernē. Pēc dzīves Bernē viņs pārceļas uz Frankfurti un veic tos pašus pienākumus. Pēc dieviem gadiem Hēgeli pārsteidz tēva nāve, tomēr tēva atstātais mantojums ir pietiekams, lai Hēgelim nevajadzētu turpināt mājskolotāja amatu 1801 gadā Hēgelis dodas uz Jēnas universitāti, kur viņs studē, raksta un vēlāk kļūst par lektoru. Jēnā Hēgelis paralēli lektora darbam pabeidz savu darbu ‘Gara fenomenoloģija’, kas ir viens no Hēgeļa filozofiskās darbības centrālajiem darbiem, jo tajā apvienoti Hēgeļa filozofijas pamatjautājumi. Jēnā Hēgelis paliek līdz 1806 gadam, jo saasinās militārā situācija, Frančiem ieņemot vācijas teritoriju. Izsīkstot tēva mantojumam Hēgelis pieņem redaktora vietu kādā Bavārija laikrakstā. Tomēr Hēgelis nespēj gūt piepildījumu žurnālista darbā, jo redz žurnālistikas principu profāno dabu, virspusējo lietu tvērumu, kas ir pilnīgi pretējs, Hēgeļa dziļā prāta ambīcijām. Viņš pamet Jēnu un dodas uz Nirnbergu. Nirnbergā Hēgelis astoņus gadus darbojas kā ģimnāzijas direktors. Nirnbergā Hēgelis satiek Mariju fon Tučeri, kuru apprec un viņu ģimenes pieaugumu sastāda trīs bērni – divi dēli un meita, kas diemžēl pēc dzemdībām mirst.…
