Tirgus nepilnības – situācija, kad tirgus nespēj nodrošināt ierobežoto resursu efektīvu izmantošanu un visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu. 1.dabiskie monopoli; 2.nepilnīga informācija – tiek pieņemti neefektīvi lēmumi, kas saistās ar papildus izmaksām; 3.ārējie efekti – rodas, ja kādas pers vai firmas darbība rada zaudējumus vai nodrošina labumu cietiem, nedz šai pers , nedz firmai, nemaksājot vai neizmaksājot kompensāciju. Neg. ārējie efekti – trešās puses (sabiedrības kopumā) izmaksas (vides piesārņošana, mežu izciršana, smēķēšana) , poz. ārējie efekti – sabiedrības kopumā ieguvumi (izglītība, vakcinācija); 4.sabiedriskās preces: privātās – paredzētas individuālam patēriņam (dalāmība, izslēdzamība) , sabiedriskās – nav dalāmi, nevar pārdot atsevišķam individuālam patērētājam, jo nav izslēdzamo no konkurējošā patēriņa ar citiem labumiem (patērēšana, nav dalāmas, nekonkurē ar citām precēm). Īsti sabiedriskās preces – bākas, ielu apgaismojums – preces, kas dod labumu sabiedrībai kopumā. (privātie uzņēmēji nav ieinteresēti tādas ražot). Šķietami sabiedriskas preces – cilvēku izglītošana, veselības aprūpe – dod labumu gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā. Tās veicina cilvēku attīstību, un sabiedrības ieguvums kopumā ir daudz lielāks nekā šo preču izmaksas.
Valdības mērķis ir sabiedrības interešu un vajadzību īstenošana. Lai to sasniegtu, ekon. Funkcijas – nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriski nozīmīgām precēm/pakalp. (izglītība, veselība, policija) ; īstenot nodokļu politiku; veic ekonomiskās aktivitātes regulēšanu (īstenojot konkurences veicināšanas politiku); rūpējas par sabiedrības vispārējo labklājību; nodrošina makroekonomisko stabilitāti valstī (vienmērīgu ekonomikas izaugsmi). Lai veiktu šīs funkcijas, nepieciešamas valsts finanses.
Tirgus nepilnību novēršanas metodes, pasākumi – 1) ekonomiskās: likumdošana (konkurences veicināšanai un aizsardzībai, dabisko monopolu darbības regulēšanai); 2) tiešās metodes: ienākumu(resursu) sadale (cenu politika – regulē komunālo pakalpojumu uzņēmumus ; valsts izdevumi); 3) netiešās metodes: nodokļi (veselībai kaitīgu lietu aplikšana ar akcīzes nodokli) , subsīdijas lauksaimniecības attīstībai; 4) sociālās programmas; 5) administratīvās – aizliegumi (narkotiku, ieroču), licences, normatīvie akti, cenu tarifi, u.c. , 6) sarunas (bez valsts iejaukšanās).
…
