37. Valsts mikroekonomiskās funkcijas
• Valsts nosaka un iekasē nodokļus;
• maksā pabalstus un nodarbojas ar ienākumu pārdali, lai mazinātu sociālekonomiskās disproporcijas;
• nodrošina sabiedrisko vajadzību (veselība, izglītība, valsts aizsardzība u.c) apmierināšanu, kā arī ārpustirgus blakus efektu novēršanu;
• aizņemas naudu;
• ar likumdošanas palīdzību nodrošina tirgus sistēmas aizsardzību un efektīvu ekonomisko resursu izmantošanu;
• rada labvēlīgus saimniekošanas nosacījumus visiem saimnieciskajiem subjektiem;
• stabilizē ekonomisko attīstību, izlīdzinot cikliskās svārstības
• kontrolē:
• kopējo pieprasījumu un piedāvājumu,
• inflāciju,
• iekšzemes kopproduktu,
• nodarbinātību un bezdarbu,
• ekonomikas izaugsmi,
Valsts tāpat kā uzņēmumi tirgū pērk resursus - zemi, kapitālu, uzņēmējspējas, ierēdņu skolotāju darbu u.c. Taču par nopirktajiem resursiem valstij ir jāmaksā. Valsts pērk arī preces - birojus, iekārtas, elektroierīces, ieročus u.c., bet arī valstij par tām ir jāmaksā.
Valsts nodrošina sabiedrisko preču ražošanu, kurus izmanto mājsaimniecības un uzņēmumi, pretī prasot nodokļus - samaksu par sabiedrisko preču ražošanu.
Valsts loma jauktajā ekonomikā
Valstij ir pienākums veikt šādus uzdevumus:
• Novērst tirgus nepilnības;
• Nodrošināt tiesiskos pamatus efektīvai tirgus darbībai. "Valstij būtu jārūpējas ne tikai par ražotājiem, bet arī jāaizstāv patērētāju tiesības."
• Veicināt konkurenci. To var nodrošināt ar atbilstošu likumdošanu, monopola uzraudzību, novēršot negodīgu konkurenci.
• Veikt ienākumu un bagātību pārdali. "Ir jānodrošina iedzīvotāju sociālā aizsardzība, sociālais taisnīgums, jo tirgus sistēma visus nenodrošina ar darbu, ienākumiem (piemēram, mazus bērnus, invalīdus, pensionārus). Valsts to veic ar nodokļiem, transfertmaksājumiem un valdības izdevumiem."
…