Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:168647
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vilfredo Pareto (1848 – 1923)
Dzimis Parīzē. Ģimene no Itālijas, tika izsūtīti no Krievijas. Māte francūziete, tāvs izsūtīts par republikāniskiem uzskatiem.. Uzskata sevi par itālietu – pārzināja franču un itāļu val.
Turīnā beidza tehnisko universitāti.
1869. disertācija „Lielo ģimeņu līdzsvara pamatprincipi”.
1874 – 1892. dzīvo Florencē. Apceļo Eiropu, īpaši Angliju. Līdz gs. mijai uzskata par liberāli, demokrātu, uzstājās pret valsts iejaukšanos ekonomikā. Un te kritizē Itālijas varu.
1889. apprecas ar Aleksandru Bokuņinu.
90.gados Itālijas valdība lika šķēršļus viņam lekciju lasīšanai. Viņš lasa kursus ekonomikā.
1892. kļūst par Lazarnas univers. Politiskās katedras vadītāju.
1894. tiek notiesāts Dreifuss – ebrejs, kas izvērsa antisemītisku kampaņu, runa par individuālām tiesībām un brīvībām.
20.gados Pareto uzskatos iestājas lūzums. Viņš uzskata, ka liberālisma laikmets aizgājis. Lai sabiedrība vadītu, vajadzīgs spēks. Pats ir antidemokrāts.
Ar 1901. apmetas Ženēvā, mantotajā villā un brauc uz Parīzi lasīt lekcijas. Sieva pamet.
1902. sāk dzīvot kopā ar citu, un viņai velta „Vispārējās socioloģijas traktātu”( 1916)
1907. viņam konstatē sirdskaiti – viņš palēnām atsakās no saviem amatiem.
1912. lasa tikai saīsinātu soc. Kursu ( pēdējo reizi lasa 1916)
1920. izdots politiska rakstura krājums „Notikumi un teorijas”.
1921. „Demokrātijas transformācija”
1923. tiek nozīmēts par Itālijas senatoru.
Vismaz pāris publikācijās izsaka pozitīvu noskaņu pret fašismu. Augustā nomirs.
Daži pētnieki viņu uzskata par fašisma un nacisma vēstnesi, kas propagandē gardarbību. Fašisti un nacisti atsaucās uz Pareto idejām pielietot vardarbību.

Socioloģiskā teorija.
Tas ir jautājums par loģisko un neloģisko rīcību – socioloģisko rīcības koncepciju.
Lai saprastu sociālo rīcību, tā jāskata attiecību sistēmā – līdzekļu un mērķu attiecību sistēma. Zināms mērķis – tiek piemeklēti līdzekļi. No vienas puses šīs attiecības tiek skatītas prātā, un realitātē realizē, sasniedzot mērķi. Un te var runāt par secības veidu. Svarīgi, ka mērķi un līdzekļi sakrīt.
Loģiska rīcība – tā, kuru pamato prāts. Bet cilvēka rīcība ir atkarīga no cilvēku emocijām.
Neloģiska rīcība – starp līdzekļiem un mērķiem nav sasaistes ne subjektīvā, ne objektīvā realitātē.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1230382
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties