Konspekts darba tiesībās
Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Kad uzņēmējs plāno darba attiecību pārtraukšanu ekonomisku,
tehnoloģisku, struktūru vai analoģiska rakstura iemeslu dēļ, viņš:
a) atbilstošiem strādājošo pārstāvjiem savlaicīgi sniedz informāciju,
kas attiecas uz šo jautājumu, ieskaitot informāciju par paredzamo atlaišanu
iemesliem, strādājošo skaitu un kategorijām, kuras tas var skart un
termiņu, kura laikā tās var tikt veiktas;
b) cik iespējams agri, atbilstoši nacionālajai likumdošanai un praksei
rada iespējas attiecīgo strādājošo pārstāvjiem dot konsultācijas par
pasākumiem atlaišanas novēršanai, to skaitā samazināšanai līdz minimumam un
par pasākumiem attiecīgo strādājošo atlaišanas nelabvēlīgo seku
mīkstināšanai, tādu kā jauna darba došana.
Darba tiesību principi.
1.Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība. Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
2.Vienlīdzīgu tiesību princips. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.
3.Tiesības apvienoties organizācijās. Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.
4.Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas. Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.…
