Kuri ASV kā demokratiska režīma valsts aspekti var kalpot citām nācijām kā paraugs?
ASV ir konstitucionāla, federatīva republika, kurā prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un augstākā persona divapalātu likumdošanas un vēlēšanu sistēmā. ASV pastāv trīs līmeņu valdība – federālā, štatu un pašvaldību. Katram valdības līmenim ir sava politiskā sistēma, kas pakļaujas augstāko līmeņu ierobežojumiem.1
Lai izprastu ASV konstitucionālo valdību, ir nepieciešams apzināties divus principus – federālisms un varas dalīšana. Federālisms ir autoritātes sadalījums starp dažādiem valdības līmeņiem. ASV gadījumā tas ir sadalījums starp federālajām un štatu valdībām. Varas dalīšana tiek veikta ar nolūku, lai izvairītos no kādas atsevišķas nozares dominanti pār pārējām politiskās sistēmas daļām. Šī sistēma, kad ikviena no valdības daļām atrodas pretēji pārējam, novērš arī vairākuma tirānijas iespējamību. Katra federālās valdības daļa var ierobežot katras citas daļas neatkarīgo darbību, tādējādi, vismaz teorētiski, pasargājot valsti no valdības locekļu individuālajām ambīcijām. Tomēr nevarētu teikt, ka šī sistēma darbotos efektīvi. Katras valdības daļas nostatīšana vienai pret otru ir padarījusi diezgan grūtu politisko lēmumu pieņemšanas procesu, jo katra no tām cenšas pasargāt savas intereses un pozīciju. Vienprātība valdībā tiek panākta tikai retos gadījumos, kā piemēram nacionālos jautājumos (situācija pēc 11. septembra terora akta).
Politiskā sistēma balstās uz konstitūciju, kas tika pieņemta 1787. gadā, kopš tā laika tajā 27 reizes ir izdarīti labojumi. Pirmie desmit no tiem ir ietvēruši cilvēktiesības, lai pasargātu indivīdu tiesības, pārējie 17 ir paplašinājuši demokrātisko vēlēšanu procesus un novērsuši procedurālos trūkumus sākotnējā konstitūcijā, kas apstiprinājušies demokrātijas praksē.…
