1. Konkurences būtība un nozīme tirgus ekonomikā
Konkurence ir ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kuri sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, kurā konkurences apstākļi ir vienādi viesiem tirgus dalībniekiem. Konkurence ir neatņemama tirgus saimniecības sastāvdaļa. Tā ir saimniecisko vienību (ražotāju, pārdevēju u.c.) cīņa par vietu tirgū. Konkurence ir attīstības dzinējspēks, jo tieši konkurence veicina cenu pazemināšanos un rada jaunas preces un pakalpojumus. Konkurence tās ekonomiskajā nozīmē ir savstarpēja sāncensība starp tirgus dalībniekiem-uzņēmējiem. Konkurence ir tās virzošais spēks, kas liek vienam uzņēmējam būt labākam par sāncensi, iemantojot patērētāju labvēlību. Konkurence ir unikāls modelis, kas valstij noder sociālo jautājumu risināšanai. Tas ir mehānisms, kas liek samazināties cenām, palielināties izvēles iespējām, uzlaboties kvalitātei, attīstīties industrijām, nodarbināt cilvēkus utt. Tādēļ arī valstij rodas pienākums šo modeli nosargāt un veicināt. Valstij ar likumu un citu normatīvo aktu palīdzību ir jānodrošina šā fenomena jeb likumsakarības pastāvēšanas iespējamība. Konkurence ir attiecību modelis starp tirgus dalībniekiem, veicot uzņēmējdarbību. Lai gan konkurence ir vairāk ekonomisks nekā juridisks jēdziens, konkurence kā attiecību modelis ietver vairākas uzvedības normas, kas redzamas Konkurences likumā. Tā kā šīs uzvedības normas ir atspoguļotas likumā, tad tās iegūst arī sabiedrības tikumu un morālo normu raksturu. Eiropas Savienībā vienotajā iekšējā tirgū brīva un vienlīdzīga konkurence ir viens no tirgus darbības pamatprincipiem.…