Faktori, kas ietekmēja konfliktu.
Konflikta incidenta stadiju ietekmēja spēku nelīdzsvarotība. A.Tralmaka rīcībā dotajā situācijā bija vairāk resursu, jo viņš ieņēma augstākstāvošu amatu un atbilstoši veica biznesa darījums, par kuru norisi neinformēja izdevniecības vadošos darbiniekus. Darbinieki to traktēja kā iekšējās kultūras noniecināšanu un medija izmantošanu privātos un peļņas nolūkos, nerēķinoties ar izdevniecības nodibināto reputāciju. A.Tralmakam šajā posmā bija iespēja arī pielietot spiediena un sankcionēšanas taktikas pret darbiniekiem, kas konfliktu manāmi saasināja.
Arī subjektīvie faktori ietekmēja konflikta saasināšanos, t.i. oponentu savstarpējās attiecības pirms incidenta varētu vērtēt kā atsvešinātas – A.Tralmaks ir bijis laikraksta "Diena" direktors. Kādā no intervijām viena no „Dienas” darbiniecēm izteicās: ”Žurnālistiem viņš īsti nav paticis . Nez vai viņš īsti saprot, kā taisa avīzi, tāpat arī redakcijas atmosfērā nevarēja iejusties". Iespējams šis faktors ietekmēja oponentu spēju saprasties savā starpā un iespēju izbēgt no atlūgumu rakstīšanas.
Konfliktu viennozīmīgi ietekmēja(saasināja) oponentu mērķu nesavienojamība, jo viena oponentu puse vēlējās saglabāt medija kvalitāti, taču otra puse galveno mērķi tendēja uz investīcijas kapitāla atdevi.
Pieļauju, ka oponentu kultūras līmenis ietekmēja konflikta norisi – tas palīdzēja izvairīties no vardarbības taktikas.
Laika faktors-ja konflikta eskalācijas stadijā, darbinieki, kuri iesniedza atlūgumus A. Tralmakam, būtu vilcinājuši laiku, no organizācijas neaizejot, tas novestu pie dažādu ultimātu uzstādīšanas vienai un otrai oponentu pusei un publiska skandāla, kas turpinātos daudz ilgāk un kopumā konfliktu tikai saasinātu.
Konflikta saasinājums bija atkarīgs arī no faktora, ka viss process ir publisks – abām oponentu pusēm ir izveidojies savs imidžs, kuru viņi cenšas nesagraut, un līdz ar to cīņa oponentu starpā ir riskantāka un spriedzes pilna.
Iespējas, kas konflikta risināšanas procesā tika palaistas garām.
Par vienu no šādām iespējām var minēt A.Tralmaka nevēlēšanos situāciju apskatīt no oponentu puses, jo viņš ir tas, pret kuru tiek celtas apsūdzības un būtu lietderīgi izvērtēt oponentu pozīciju. Šim cilvēkam konflikta incidenta posmā bija iespēja sadarboties, kas situāciju, iespējams, pat būtu atrisinājis.
Ja A.Tralmaks būtu izveidojis labākas attiecības ar oponentiem pirms incidenta(kuru viņš varēja paredzēt) un būtu izrādījis pretimnākošu attieksmi brīdī, kad no viņa tika pieprasīti paskaidrojumi par A/S „Diena” notiekošajiem biznesa procesiem, būtu iespējams mīkstināt emociju intensitāti un, no eskalācijas posmā notiekošās masveida darbinieku atlūgumu rakstīšanas, izvairīties.
Rekomendācijas konflikta efektīgākai atrisināšanai.
Uzskatu, ka pagaidām abas oponentu puses ir rīkojušās maksimāli apdomīgi, lai konfliktu virzītu uz nobeiguma pusi. Ir vērojama sacensība savas pozīcijas aizstāvēšanā, taču tas tiek darīts nesaasinātā formā. Konflikta iznākumu būtu iespējams grozīt tikai incidenta posmā, taču, īstenojoties eskalācijas posmam, pēc manām domām, piemērotākais veids kā apslāpēt konfliktu ir realizēts. Oponenti, nevarējuši vienoties, darbojas neatkarīgi viens no otra un, laikam ejot, konflikts tiks apslāpēts arvien vairāk. Tā kā oponentiem savā darbībā vairs nav tiešas saskarsmes, dotajā situācijā labi piemērojama būtu pārrunu veikšana, lai uzlabotu savstarpējās attiecības. Iespējams, ka pārrunas novestu pie konflikta atrisinājuma, jo abas oponentu grupas darbojas veiksmīgi savā jomā. Šajā situācijā ir iespējams kompromiss. Situāciju, kad konflikts varētu atjaunoties ir grūti paredzēt.
…
