Konfliktu pēc būtības ir tīri grūti noformulēt, bet pastāv dažādas konflikta definējumu variācijas, piemēram, Daniels Vebsters to definē kā sāncensību vai ķīviņu starp atšķirīgi domājošiem, kā nesamierināmi pretrunīgu rīcību, kas pamatojas uz dažādiem uzskatiem, interesēm vai cilvēkiem, kā cīņu, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības vai kā vienkāršu sadursmi. To vieglāk var pateikt, ka konflikts rodas ja par konkrētu jautājumu ir divas vai vairākas atšķirīgas interpretācijas, viedokļi vai vēlamie tālākās rīcības virzieni. Konflikta pamatā ir incidents, kas attīsta tā saucamo ķēdes reakciju, kad no mazumiņa, kas konflikta situācijā radījis sarežģījumus, nonāk pie konflikta. Cilvēki, kas netieši iesaistīti konfliktā, bieži vien ieņem atbalstošo lomu (iespējama arī neitrālā, bet tad jau cilvēkam nav nekādas saistības un ietekmes uz konfliktu, kā arī viņu neviens nevar ietekmēt), savukārt tieši iesaistītie konflikta dalībnieki sagrupējas savstarpēji oponējošas pusēs.
Konflikts var dažādi ietekmēt tālāko cilvēku rīcību – tam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Pozitīvā – palielinās darba motivācija, palielinās pārliecība par nepieciešamību risināt problēmas, pieaug spēja sadarboties, vairojas zināšanas un darba iemaņas, pieaug radošais potenciāls, rodas stimuls izaugsmei, un negatīvā – mazinās darba ražīgums, zūd uzticēšanās, pretēju uzskatu aizstāvji apvienojas koalīcijās, tiek kavēta informācijas apmaiņa, rodas morālas problēmas, nav iespējas pieņemt nepieciešamos lēmumus.…
