Konflitoloģija ir zinātne par sociālo konfliktu cēloņiem, formām, dinamiku, konfliktu atrisināšanas un novēršanas ceļiem.
Konflitoloģija ir pietiekami attīstīta daudznozaru disciplīna, kura pēta konfliktu cēloņus, būtību, formas un dinamiku, kā arī to atrisināšanas un novēršanas ceļus. Tās objekts ir konflikta visās tā formās, bet priekšmets – vispārējais, kas raksturo jebkura konflikta rašanos, attīstību un izbeigšanos.
Konflitoloģijas pūliņi šodien ir koncentrēti ap šādu teorētisko pamatuzdevumu risināšanu:
1.konfliktu būtības, to cēloņu, etapu un dalībnieku noskaidrošanu;
2.konflikta situāciju regulēšanas metožu, kā arī to novēršanas paņēmienu noteikšanu;
3.konfliktu pamatformu, to savdabības noteikšanu.
Straujais konfliktu skaita pieaugums, to lomas palielināšanās sabiedriskajā dzīvē skaidri tiek fiksēts mūsu kultūrā, valodā un vārdu krājumā. Vladimira Dāla (1866) krievu valodas skaidrojošajā vārdnīcā termina “konflikts” nav, bet mūsdienu S.Barduharova (1936) un S.Ožegova (1953) krievu valodas vārdnīcās tas jau ir iekļauts un tiek skaidrots kā sadursme, nopietnas nesaskaņas, strīds.
Bet neatkarīgi no tā, vai terminu “konflikts” izmanto tajā vai citā valodā, reālajā dzīvē tas vienalga pastāv un tādēļ tiek atspoguļots ar daudziem citiem, visai daudzveidīgiem terminiem, tādiem kā pretruna, sadursme, strīds, nesaskaņas. Un visi šie vārdi tā vai citādi pauž konflikta būtību. Pats termins “konflikts”, kurš ir cēlies no latīņu valodas vārda conflictus, ir kļuvis par vienu no visizplatītākajiem starptautiskajiem terminiem, kas lieku reizi liecina par šīs sociālās parādības universālumu. …