Konceptualizācija, operacionalizācija un mērījumi socioloģijā

Ābrahams Kaplans (1964.) izšķir 3 apstākļu klases zinātniskajos pētījumos:
1.pamanāmie (redzamie) pētījumu virzieni;
2.netiešie pētījumu virzieni;
3.teorētiskā jaunrade, kas ir pamatot gan uz redzamajiem, gan netiešajiem pētījumu virzieniem.
Plašā mērogā neizpratne un konflikti – no starppersonu līdz starpnacionāliem
– ir tā cena, kas ir jāmaksā par neprecizitāti.
Koncepti ir prāta tēli, kurus lieto kā summāro projektu, kas noved līdz rezultātam, vienlaicīgi izmantojot novērošanu un pieredzi.
Konceptualizācija ir process, ar kuru tieši un rūpīgi precizē detalizētus lietojamos nosacījumus. Konceptualizācijas procesa gala produkts ir indikatoru komplekta precizēzēšana.
Indikators ir arēji labi atšķirams ārējās mērāmās pazīmes rādītājs. Ar tā palīdzību tiek noteikta pazīmes esamība vai trūkums, tās stāvoklis, piemēram, termometra dzīvsudraba stabiņa augstums ir temperatūras indikators. Vienkāršākais kāda objekta atrašanās indikators, ir tā vietas (kārtas) numurs.…