Komunistiskās partijas manifests

1.Kas nosaka piederību piešķiras? Buržuāzijas un proletariāta raksturojums.

Šķira, kuras rīcībā ir materiālās ražošanas līdzekļi, līdz ar to rīkojas ar garīgās
ražošanas līdzekļiem, un tāpēc to cilvēku domas, kuriem nav garīgās ražošanas līdzekļu, visumā ir pakļautas valdošajai šķirai.
No viduslaiku dzimtļaudīm radās pirmo pilsētu brīvie iedzīvotāji, no šīs kārtas attīstījās pirmie buržuāzijas elementi.
Buržuāzija, pēc marksisma teorijas ir kapitālisma valdošā šķira. Tā ir šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi. Tās veidošanās ir saistīta ar t.s., kapitāla sākotnējo uzkrāšanu. Par buržuāzijas veidošanās priekšnosacījumiem ir uzskatāma rūpniecības attīstība, manufaktūru rašanās un brīvs darbaspēks. Atkarībā no sfēras, kurā darbojas kapitāla īpašnieks, runā par rūpniecības, finanšu, tirdzniecības u.c. buržuāziju.
Proletariāts (no latīņu val. - “proletarius” – tas, kas pieder pie visnabadzīgākās šķiras) kapitālistiskajā sabiedrībā ir viena no 2 pamatšķirām – algotu strādnieku šķira, kurai nepieder ražošanas līdzekļi un kura savu darbaspēku ir spiesta pārdot ražošanas līdzekļu īpašniekiem – buržuāzijai.

1.Antagoniskās pretrunas starp šķirām un šķiru cīņa.

Kapitālistu sabiedrībā šķiru antagonisma bāze raksturojas ar to, ka pastāv pretruna starp ražošanas spēkiem un ražošanas līdzekļiem.
Saskaņā ar tēzi par sabiedrības bāzi un virsbūvi, noslāņošanās un, līdz ar to, vēsturiskā attīstība ir būtiski determinēta ekonomiski. Saimnieciskās struktūras Markss sauc par ražošanas attiecībām, kuras ar ražošanas spēkiem (spējām, pieredzi, ražošanas līdzekļiem) atrodas daļēji saskaņā, daļēji pretrunā.
Kāda laikmeta sākumā darbarīku, mašīnu u.c. īpašuma attiecības vēl ir bez pretrunām saistītas ar preču ražošanas veidu. …