Žurnālista profesija ir ļoti riskanta, jo žurnālistam ir jāsaskaras ar problēmu- atšķirt patiesu ziņu, nozīmīgu ziņu no sliktas ziņas, piespiežot šīs profesijas pārstāvjus pastāvīgi pieņemt lēmumus. Kā arī žurnālistiem jāsaskaras ar četrām ļoti svarīgām problēmām- kādu ziņu rādīt ierobežota laika un konkurences apstākļos, ar to, ka kāds šo ziņu varētu publiskot ātrāk vai arī, ka kāda cita ziņa varētu būt svarīgāka. Kā arī žurnālistam ir jāapsver, vai ziņa ir pietiekoši aktuāla, interesanta, lai to vajadzētu publiskot, lai samazinātu iespēju izvēlēties nepieņemamu ziņu, vajadzētu to veikt vairākiem cilvēkiem, ne velti saka, ka divas galvas gudrākas.
Mēs nonākam pie tā, ka žurnālistu darbā ir nozīmīga komunikācija ne tikai ar informācijas avotu, bet arī ar kolēģiem, jo tieši viņi var palīdzēt pieņemt un izsvērt lēmumu par ziņas piemērotību vai nepiemērotību. Konsultācija tieši ar šīs pašas profesijas pārstāvjiem ir daudz produktīvāka un piemērotāka, nekā ar kādu citu no plašā profesijas klāsta. 4
Tomēr vissvarīgākās ir tieši paša žurnālista zināšanas, lai varētu veiksmīgi strādāt un informēt sabiedrību. Kā arī dzīves pieredze, kas veido žurnālista attieksmi, psiholoģisko stāvokli, ir viens no žurnālista darba ietekmējošiem faktoriem. Tādēļ žurnālisti ieņem citādāku stāvokli, nekā viņu auditorija, žurnālists ir vairāk informēts par sabiedrībā notiekošo, jo ziņu uzkrāšana ir daļa no viņa darba.
…