39. biļete - Otrā pasaules kara Latvijā atainojums dokumentālajās filmās
Pēc kara Latvijā lielā mērā visās nozarēs, tāpat arī kino ražošanā, valdīja sistēmas sabrukums, atjaunošanās notiek jaunā režīma - padomju sociālistiskās iekārtas - ietvaros. Kino uzņemšana tiek centralizēta un valstiski organizēta - 1948.gadā sāk darboties Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija; no 1958.gada - Rīgas kinostudija, kurā tiek veidotas gan kino hronikas, gan dokumentālās filmas, gan aktierfilmas. Pirmajos padomju režīma gados gan kinohronikas, gan dokumentālās filmas kalpo jaunās iekārtas politiskajām interesēm - kino tika izmantots vēstures pārrakstīšanai, lai parādītu valsts “atjaunošanu”, celšanu. Dokumentālo filmu galvenā tematika pirmajos pēckara gados bija - jaunās dzīves apliecinājums (Vēlēšanu diena, Lielais Oktobris), rūpniecības, lauksaimniecības, zvejniecības un citu tautsaimniecības nozaru panākumu atainošana (Padomju Latvijas lopkopība, Zvejnieku ciematā, Rīgas zīds u. c.). Dokumentālajā kino spilgti izcēlās jaunā režisora Jura Podnieka darbi.
No 1944. līdz 1990.gadam kinožurnāli „Padomju Latvija”, „Pionieris”, „Māksla” u.c. fiksēja rūpniecisko, lauksaimniecisko izaugsmi, sociālistisko darba sacensību, sporta un atpūtas aktivitātes, ikdienas dzīves norises. Dokumentālais kino pildīja tādu pašu propagandas lomu kā citi tolaik vienīgās partijas pārraudzītie mediji - prese, radio, televīzija. Fakti tika ne tikai dokumentēti, bet tiem tika piešķirts arī nepieciešamais ideoloģiskais griezums. Kinožurnāliem piemita arī tūlītējības efekts, jo safilmētais un samontētais materiāls jau nākamajā dienā nonāca uz kinoekrāniem.
Mūsdienās – Pirmkārt, dokumentālo filmu mērķis ir noskaidrot patiesību par to, kas tad ar mums ir noticis. Tā ir atklāta saruna par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā atklājot to daudzpusību Dok.filmas par II pasaules karu ir ārkārtīgi būtisks mēģinājums rekonstruēt vēsturi un meklēt tās patieso seju pēc pusgadsimta retušētas realitātes dokumentālajā kino un mākslā vispār, kā arī izglītot mūsdienu skolu jaunatni. Kara šausmas, nacisms, komunistiskā režīma represijas, Sibīrijas deportācijas, čekas noziegumi joprojām ir aktuāls tēmu loks filmās, kuras formāli veidotas kolāžas tehnikā, pa gabaliņiem kopā liekot arhīva filmētos materiālus, fotogrāfijas, dokumentus, intervijas, izpēti no mūsdienu skatupunkta. Pašu filmu struktūra atbalso tās mērķi - rekonstruēt, pēc iespējas daudzpusīgāk - strīdīgas vēsturiskas norises.
…