Jauno mediju aizsākumi tiek meklēti 19.gs., kad L.Dagērs izgudroja dagerotipiju jeb fotoaparātu. Sabiedrība bija sajūsmā, viena daļa steidza iemūžināt kadrus, cita tos iegādāties. Aptuveni tajā pašā laikā Č.Beibdžs radīja „analītisko mašīnu”, kas ir mūsdienu datoru aizsācējs. 19.gs. beigās ar Edisona un brāļu Limjeru izgudrojumiem radās un attīstījās kino. Modernie mediji un dators attīstījās vienā un tajā pašā laikā, jo abi bija nepieciešami modernas masu sabiedrības attīstībai. Ilgu laiku masu mediji un informācijas apstrādes tehnoloģijas attīstās paralēli, tomēr laikā, kad Cūze radot pirmo datoru izmantoja kinolenti, lai vadītu datorprogrammu, šīs abas tehnoloģijas sāka krustoties. Vēlāk arī citi mediji sāka saplūst ar datoru – Dagēra dagerotopija, Beibidža analītiskā mašīna, Limjēru kinematogrāfs, Hollerita tabulators saplūda vienā, visi mediji tika pārvērsti cipariskā informācijā, ar ko strādā dators. Šajā posmā mediji kļuva par jaunajiem medijiem.
Jauno mediju objekti ir sastādīti ar digitālo kodu, t.i., objektu var aprakstīt, izmantojot matemātisku funkciju. Šis objekts ir pakļauts algoritmiskām manipulācijām, mediji kļūst programmējami, tos var mainīt, uzlabot utt. pēc vēlmēm. Mediji sastāv no daudz un dažādiem patstāvīgiem elementiem, kuri viegli pieejami, manipulējami, pārveidojami utt. Mediju radītie produkti pateicoties automatizācijai ir sameklējami un izmantojami otrreiz. Mediju elementi ir variabli, t.i., mainīgi, to atrašanās vietu, saturu, formu utt. var mainīt, savienot, atdalīt.
Jaunos mediju var uzlūkot kā tādus, kas sastāv no diviem slāņiem – kultūras un datora slāņa, t.i., dators apstrādā informāciju, kas ir svarīga cilvēkam. Kultūras un datoru slānis viens otru ietekmē.
Jaunie mediji ir analogie mediji, kas konvertēti digitālā reprezentācijā. Visiem digitālajiem medijiem ir viens un tas pats digitālais kods, dators darbojas kā multimediju demonstrēšanas ierīce. Datora glabāšanas ierīces ļauj piekļūt vienlīdz ātri jebkuram informācijas elementam. Salīdzinājumā ar analogo reprezentāciju digitāli kodēta reprezentācija satur nemainīgu informācijas apjomu. Digitāli kodētos medijus var kopēt bezgalīgi daudz reižu, nezaudējot kvalitāti. Jaunie mediji ir interaktīvi.
…
