Komunikācijas teoriju sociāli kulturālā tradīcija. Mīda simboliskā interakcionālisma teorija

Mīds ir tas sociologs, kas analizē pieredzi no tāda komunikācijas skatupunkta, kurai pamatā ir sociālā kārtība. Prāts, domas, pēc Mīda domām, parādās komunikācijas procesā un nevar tikt saprasti bez šī procesa klātbūtnes. Komunikācijas procesā ir divas fāzes – komunicēšanās ar žestiem un valoda jeb komunicēšanās ar simbolu kopumu, kas veido nozīmīgus žestus. Abas fāzes priekšlaicīgi pieņem sociālo kontekstu, kurā notiek 2 vai vairāku indivīdu interakcija. Visbiežāk komunicēšanās ar žestiem nav tik veiksmīga, jo ne visi indivīdi vienādi sapratīs vienu un to pašu rādīto žestu. Vispār komunicēšanos ar žestiem var nosaukt par neapzinātu.
Mīda teorija par komunikāciju pastāv evolūcijas princips– komunikācija attīstījās no vairāk vai mazāk primitīvām formām uz modernākām sociālās interakcijas formām. Cilvēku pasaulē valoda aizstāj komunicēšanos ar žestiem un iezīmē pāreju no nenozīmīgas uz nozīmīgu interakciju. Nozīmīga komunikācija varētu tikt definēta arī kā indivīdu žestu nozīmes izpratne. Valoda, pēc Mīda domām, ir komunikācija ar nozīmīgu simbolu starpniecību. Mīds raksturo komunikācijas procesu kā sociālo aktu, kas ietver sevī vismaz divu indivīdu savstarpējo komunikāciju. No sociālā akta izriet nozīme. …